Pirms 100 gadiem, 1913. gada 19. jūnijā, iesvētīja Rīgas Meža kapus. Pie to izveides ķērās 1910. gadā, paredzot, ka 1773. gadā ierīkotie Lielie kapi drīz kļūs par mazu un tiem nepieciešams aizvietojums.

Lasītākie

RAKSTA REDAKTORS

“Viņš teica, ka vairs nejūt kājas, bija bāls” – Viesturs, kurš devās glābt Daugavā esošos makšķerniekus, atceras notikumus liktenīgajā brīdī 1

“Ir ļoti sāpīgi, ka miera laikos viņa nomira šādās sāpēs, pilnīgā vienaldzībā…” Meitas cīņa par mātes dzīvību izgaismo Latvijas veselības sistēmas skarbo realitāti 2

VIDEO. Latgalē, netālu no Krievijas robežas, fiksēts Latvijā līdz šim savvaļā neredzēts dzīvnieks

Lasīt citas ziņas

Rīgas dārzu direktors Georgs Kūfalts Meža kapus Mežaparkā projektēja, cenšoties saglabāt dabisko priedēm apaugušo kāpu vidi, pa kuru tika nosprausta centrālā aleja un sānu ejas. Tas atbilda tolaik Vācijā aktuālajai tendencei kapsētu ierīkošanā. Mežs raisītu domas par mūžīgo un reizē neļautu iegrimt pesimismā. Rīga sekoja šīs filozofijas modei. Kapsētai atvēlēja 85,5 ha priežu meža zemes, paredzot, ka kāpu pakalnos ierīkos dzimtu apbedījumus. Teritoriju sadalīja starp Rīgas baznīcu vācu un latviešu draudzēm; pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta uzcēla kapličas ēku. Mūsdienās Meža kapi ir plašākie Latvijā un tajos apbedīts vislielākais skaits ievērojamu sabiedrisko, politisko, kultūras, zinātnes un mākslas darbinieku.