Pirms 100 gadiem, 1913. gada 19. jūnijā, iesvētīja Rīgas Meža kapus. Pie to izveides ķērās 1910. gadā, paredzot, ka 1773. gadā ierīkotie Lielie kapi drīz kļūs par mazu un tiem nepieciešams aizvietojums.

Lasītākie

Veselam

11 kļūdas, ko cilvēki pieļauj un kas izraisa nelāgu ķermeņa aromātu

Kokteilis

Vīrieši ir kā traki pēc sievietēm, kuras bez aizķeršanās var atbildēt uz šiem 6 jautājumiem 1

Kokteilis

“Būtu mucis, ko kājas nes” – vīrietis, braucot pa lauku ceļu, pārsteigts par redzēto uz tilta margām

Lasīt citas ziņas

Rīgas dārzu direktors Georgs Kūfalts Meža kapus Mežaparkā projektēja, cenšoties saglabāt dabisko priedēm apaugušo kāpu vidi, pa kuru tika nosprausta centrālā aleja un sānu ejas. Tas atbilda tolaik Vācijā aktuālajai tendencei kapsētu ierīkošanā. Mežs raisītu domas par mūžīgo un reizē neļautu iegrimt pesimismā. Rīga sekoja šīs filozofijas modei. Kapsētai atvēlēja 85,5 ha priežu meža zemes, paredzot, ka kāpu pakalnos ierīkos dzimtu apbedījumus. Teritoriju sadalīja starp Rīgas baznīcu vācu un latviešu draudzēm; pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta uzcēla kapličas ēku. Mūsdienās Meža kapi ir plašākie Latvijā un tajos apbedīts vislielākais skaits ievērojamu sabiedrisko, politisko, kultūras, zinātnes un mākslas darbinieku.