Pirms 100 gadiem, 1913. gada 19. jūnijā, iesvētīja Rīgas Meža kapus. Pie to izveides ķērās 1910. gadā, paredzot, ka 1773. gadā ierīkotie Lielie kapi drīz kļūs par mazu un tiem nepieciešams aizvietojums.

Lasītākie

Kokteilis

Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība

Vācu ģenerālleitnants prognozē, vai un kad Krievija varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm

Krievu murgs Turcijā: turki Krievijas pilsoņus izsēdina no lidmašīnām un neļauj lidot uz citām valstīm

Lasīt citas ziņas

Rīgas dārzu direktors Georgs Kūfalts Meža kapus Mežaparkā projektēja, cenšoties saglabāt dabisko priedēm apaugušo kāpu vidi, pa kuru tika nosprausta centrālā aleja un sānu ejas. Tas atbilda tolaik Vācijā aktuālajai tendencei kapsētu ierīkošanā. Mežs raisītu domas par mūžīgo un reizē neļautu iegrimt pesimismā. Rīga sekoja šīs filozofijas modei. Kapsētai atvēlēja 85,5 ha priežu meža zemes, paredzot, ka kāpu pakalnos ierīkos dzimtu apbedījumus. Teritoriju sadalīja starp Rīgas baznīcu vācu un latviešu draudzēm; pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa projekta uzcēla kapličas ēku. Mūsdienās Meža kapi ir plašākie Latvijā un tajos apbedīts vislielākais skaits ievērojamu sabiedrisko, politisko, kultūras, zinātnes un mākslas darbinieku.