Pirms 100 gadiem, 1914. gada 22. septembrī, Rīgā ieradās jau trešais ešelons ar ievainotajiem no Pirmā pasaules kara laukiem Augustovā, Austrumprūsijā, kur notika Krievijas un Vācijas armijas kaujas.

Lasītākie

Kokteilis

“50 tūkstoši cilvēku un hītu nav! Un tie sadzērušies fani!” “Prāta Vētras” koncerta apmeklētāji izsakās par lielkoncertu Mežaparkā

“Tas bija kas draudīgs, bariņš melnādaino apstājās un…!” sieviete dalās ar Ogres svētkos redzēto

Kokteilis

Cilvēkiem, kas dzimuši šajos četros datumos, piemīt īpaša spēja dziedināt citus 13

Lasīt citas ziņas

Avīze ”Latvija” drošināja, ka ”Rīgai nedraud briesmas no ienaidnieka uzbrukumiem”, taču pilsētu nolemts izmantot ievainoto karavīru izvietošanai. Ar esošajām slimnīcām un klīnikām nepietika. Laikraksts vēstīja, ka īpaša komisija lūko pēc hospitāļiem piemērotām telpām. Tādas atrada Rīgas Latviešu biedrībā (RLB), Strēlnieku biedrībā (tagadējā Kongresa nama vietā), Rīgas Amatnieku biedrībā Vecrīgā, Lielajā ģildē, Jaunajā Rīgas teātrī Lāčplēša ielā, fabrikas ”Buffalo” vienā stāvā Ganību dambī, Jonatana palīdzības biedrībā Mārtiņa ielā, kā arī vairākās skolās. Sākotnēji Rīgā plānoja izvietot ap 2000 ievainoto, taču plānu nācās pārskatīt, jo turpmākajās dienās sanitārvilcieni no Austrumprūsijas sāka pienākt viens pēc otra tādos tempos, ka Rīga vairs visus ievainotos nespēja uzņemt. Tos sūtīja tālāk uz Daugavpili, Valku, Cēsīm, Vitebsku.