Pirms 100 gadiem, 1915. gada 10. jūnijā, Krievijas Valsts domes domnieks Jānis Goldmanis no Ikšķiles stacijas nosūtīja lūgumrakstu Krievijas impērijas bruņoto spēku virspavēlniekam lielkņazam Nikolajam Nikolajevičam, rosinot ļaut cara armijas sastāvā veidot atsevišķas latviešu vienības.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

TV24

“Neviens nevarēja saprast, kas tas par ieroci!” Slaidiņš atklāj interesantu incidentu “Zapad 2025” laikā

Lasīt citas ziņas

Tā sākās ceļš uz latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu. Vēstījums bija sastādīts atbilstoši laika garam, diplomātiski lūdzot atbalstīt “latviešu neliekuļoto vēlēšanos piedalīties Krievijas aizstāvēšanā pret nekaunīgo ienaidnieku, formējot šim nolūkam sevišķas latviešu kaujas družīnas no latviešu jaunekļiem – brīvprātīgiem”. Goldmanis aizrādīja, ka poļiem un armēņiem tādas jau esot. Vienlaikus viņš uzsvēra no latviešiem izveidoto Daugavgrīvas bataljonu sīkstumu Jelgavas aizstāvēšanas laikā, kā arī ārpus Latvijas teritorijas. “Vienādas asinis, valoda, augstais kultūras līmenis veicinātu ne vien kara zināšanu ātru un sekmīgu piesavināšanos, bet stiprinātu arī viņu vienību, stingrību un kopgaru,” argumentēja deputāts.