1915. gada 10. jūnijā 0

Pirms 100 gadiem, 1915. gada 10. jūnijā, Krievijas Valsts domes domnieks Jānis Goldmanis no Ikšķiles stacijas nosūtīja lūgumrakstu Krievijas impērijas bruņoto spēku virspavēlniekam lielkņazam Nikolajam Nikolajevičam, rosinot ļaut cara armijas sastāvā veidot atsevišķas latviešu vienības.

Kokteilis
Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro
“Katru reizi ir šoks! Jūs dzīvojat…” Britu latviete salīdzina dzīvi Latvijā un Apvienotajā Karalistē
Kokteilis
Astrologi atklāj katras zodiaka zīmes lāstu, no kura aizbēgt ir teju neiespējami
Lasīt citas ziņas

Tā sākās ceļš uz latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu. Vēstījums bija sastādīts atbilstoši laika garam, diplomātiski lūdzot atbalstīt “latviešu neliekuļoto vēlēšanos piedalīties Krievijas aizstāvēšanā pret nekaunīgo ienaidnieku, formējot šim nolūkam sevišķas latviešu kaujas družīnas no latviešu jaunekļiem – brīvprātīgiem”. Goldmanis aizrādīja, ka poļiem un armēņiem tādas jau esot. Vienlaikus viņš uzsvēra no latviešiem izveidoto Daugavgrīvas bataljonu sīkstumu Jelgavas aizstāvēšanas laikā, kā arī ārpus Latvijas teritorijas. “Vienādas asinis, valoda, augstais kultūras līmenis veicinātu ne vien kara zināšanu ātru un sekmīgu piesavināšanos, bet stiprinātu arī viņu vienību, stingrību un kopgaru,” argumentēja deputāts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.