Pirms 100 gadiem, 1915. gada 10. jūnijā, Krievijas Valsts domes domnieks Jānis Goldmanis no Ikšķiles stacijas nosūtīja lūgumrakstu Krievijas impērijas bruņoto spēku virspavēlniekam lielkņazam Nikolajam Nikolajevičam, rosinot ļaut cara armijas sastāvā veidot atsevišķas latviešu vienības.

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 12

“Tos nevar nepamanīt!” Krievijas televīzija ziņo, ka helikopters, kurā atradies Putins, nonācis Ukrainas dronu uzbrukuma epicentrā

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Lasīt citas ziņas

Tā sākās ceļš uz latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanu. Vēstījums bija sastādīts atbilstoši laika garam, diplomātiski lūdzot atbalstīt “latviešu neliekuļoto vēlēšanos piedalīties Krievijas aizstāvēšanā pret nekaunīgo ienaidnieku, formējot šim nolūkam sevišķas latviešu kaujas družīnas no latviešu jaunekļiem – brīvprātīgiem”. Goldmanis aizrādīja, ka poļiem un armēņiem tādas jau esot. Vienlaikus viņš uzsvēra no latviešiem izveidoto Daugavgrīvas bataljonu sīkstumu Jelgavas aizstāvēšanas laikā, kā arī ārpus Latvijas teritorijas. “Vienādas asinis, valoda, augstais kultūras līmenis veicinātu ne vien kara zināšanu ātru un sekmīgu piesavināšanos, bet stiprinātu arī viņu vienību, stingrību un kopgaru,” argumentēja deputāts.