1918. gada 24. decembrī. Pirmie Ziemassvētki neatkarībā 0
Pirms 100 gadiem Latvija kā neatkarīga valsts sagaidīja savu pirmo Ziemassvētku vakaru.
Rīgā spēkā bija komandanta stunda, bet izņēmuma kārtā ļaudis uz ielām Ziemassvētku naktī drīkstēja atrasties līdz plkst. 1; 25. un 26. decembrī – līdz plkst. 24.
Pēc četru gadu karošanas teju visā Eiropā tie bija pirmie Ziemassvētki miera apstākļos. Tikai ne Latvijā, kur prieka bija maz, jo nākotne tobrīd nesolīja neko labu.
Edvarts Virza minētajā dienā “Līdumā” konstatē: “Ienaidnieks no austrumiem izsludina Latviju par neesošu un valdība salst viena mūsu valsts virsotnē.”
“Baltijas Vēstnesis” šajā dienā rakstīja: “Pēc gariem moku pilniem gadiem pār karotāju zemēm plūst gaviļu skaņas: “Miera svētki!” Šī apziņa paužas Francijā, to vēstī Anglijas zvani, tā atbalsojas Amerikā, Beļģijā, Serbijā. Pat līdz šim naidīgajā Bulgārijā un Turcijā. Tikai revolūcijas sabangotā Krievijā un Vācijā arī šogad neatskan miera zvani – un neatskan viņi arī mūsu Latvijā.”
Lielinieki, kuru vidū bija arī no Krievijas nākušie latviešu strēlnieki, no austrumiem strauji pārņēma Latvijas teritoriju un tuvojās Rīgai. Avīzes tajās dienās publicēja Latvijas Pagaidu valdības aicinājumu strēlniekiem nekalpot lieliniekiem, bet pievienoties neatkarīgas valsts veidošanas darbam.
“Baltijas Vēstnesis” mudināja latviešu strēlniekus “nolikt asinīm aptraipītos ieročus” un “nomazgāt svešuma putekļus”.
Savukārt no Virzas “Līdumā” jau vēdī izmisums: “Vai tad tiešām tauta vairs nav aizraujama ne uz vienu varoņa darbu? Vai tiešām viņa tagad no savām pilsoņa tiesībām grib atteikties par labu bada karalim lieliniecismam un no neatkarīgas nācijas stāvokļa noiet un nosēsties pazemīgi uz svešas tautas troņa pakāpēm?”
