1920. gada 25. februārī. Francijas augstākais apbalvojums latviešu virsniekiem un Kārlim Ulmanim 0
Pirms 100 gadiem Francijas militārās misijas pārstāvji Rīgā vairākus Latvijas armijas augstākos virsniekus, arī valdības vadītāju Kārli Ulmani, apbalvoja ar prestižo Francijas Goda leģiona ordeni. Tā bija pirmā reize, kad kāda rietumvalsts pasniedza tik augstas pakāpes apbalvojumus starptautiski vēl neatzītās Latvijas valsts amatpersonām.
Tiesa, vēl 1919. gada decembra beigās franču ģenerālis Anrī Nisels Rīgā vairākiem kareivjiem pie krūts bija piespraudis Francijas Militārās atzinības medaļas, kā arī uzcienājis apbalvotos ar konfektēm un cigaretēm, taču šis bija pavisam cita līmeņa, turklāt izteikti politisks žests.
Notikumam par godu sarīkotā militārā parādē Esplanādē ordeni saņēma Latvijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Balodis, pulkveži Krišjānis Berķis, Ludvigs Bolšteins un kapteinis Pēteris Spuļģe-Spuļģis.
Lēmumu padarīt par Goda leģiona ordeņa kavalieriem virkni Latvijas armijas virsnieku, “kas izcēlušies ar īpašu drosmi, kā arī dažus valdības pārstāvjus par darbību laikā, kad vācieši (bermontieši. – Red.) uzbruka Rīgai”, Francijas valdībā pieņēma, pateicoties Francijas militāras misijas Latvijā vadītājam pulkvežleitnantam Emanuelam Diparkē un ģenerālim Niselam.
Ulmanim Goda leģiona ordeni piešķīra par to, ka viņš kā valdības vadītājs bermontiādes dienās bija uzturējies pirmajās līnijās Daugavmalā, tādējādi izrādījis pilsonisku drosmi un guvis, kaut vieglu, tomēr ievainojumu, turklāt “spējis šādos apstākļos darboties sabiedroto interesēs”.
Aprīļa beigās Francijas Kara ministrija ar ļoti līdzīgu pamatojumu Ulmani apbalvoja vēlreiz – šoreiz ar Kara krustu, ko saņēma arī ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics.
