“Latvija beidzot tikusi vaļā no pārtikas trūkuma un bada draudiem.” Kādu lēmumu pirms 100 gadiem atcēla valdība? 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1921. gada 20. septembrī. Atkal drīkst cept saldskābmaizi
Pirms 100 gadiem Latvijas valdības sēdē ar balsu vairākumu 7 pret 4 pieņēma lēmumu atcelt Apgādības ministrijas vēl pirms bermontiādes pieņemto 1919. gada 7. oktobra rīkojumu par aizliegumu bīdelēt rudzu graudus, tirgoties ar šādi iegūtiem miltiem un cept no tiem maizi.
Tā bija pazīme, ka Latvija beidzot tikusi vaļā no pārtikas trūkuma un bada draudiem, kas to pavadīja Neatkarības kara gadus un vairākus mēnešus pēc kara un būtu kļuvuši pavisam reāli, ja ne ASV humānā palīdzība un Latvijas valdības pūliņi sarūpēt labību un citu pārtiku ārzemēs.
Turklāt 1921. gada vasarā miera apstākļos beidzot padevās laba raža. Rudzi Latvijā bija galvenā maizes labība. Smalki sabīdelētus tos izmanto saldskābmaizes cepšanai.
Aizliegumu bīdelēt, tas ir, samalt smalkos miltos, pieņēma 1919. gada rudens krīzes apstākļos gan taupības, gan arī sociālā miera labad.
Kā tolaik aizrādīja “Valdības Vēstnesis”: “Rīgas pārtikas veikalos tagad visur ir atrodams bīdelēta rudzu maize, pie kam izrādījies, ka pie rupjas maizes tiek jauktas klāt sēnalas, kuras atkrīt pie bīdelēšanas. Tādā kārtā viena daļa iedzīvotāju, kas var vairāk maksāt, ēd ļoti labu maizi, bet citiem jāēd maize ar sēnalām.”
Bīdelēšanu tad aizliedza ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, jo bija skaidrs, ka citādi kara apstākļos par apgrēcību uzskatītie smalkie milti ienāktu no lauku apvidiem.
Baltmaizei domātos kviešus gan bīdelēt atļāva, toties aizliedza izgatavot konfektes, kūkas, tortes un cepumus, jo trūka cukura. Cukura apgāde bija normalizējusies jau 1920. gada beigās.
