1929. gada 13. oktobrī. “Latvija – māte svētī kritušos dēlus” 0
Pirms 90 gadiem Valsts prezidents Gustavs Zemgals tēlnieka Kārļa Zāles veidotajos Brāļu kapos atklāja vēl nepabeigtā ansambļa centrālo elementu – 22 metrus augsto sērojošo Mātes Latvijas tēlu, kura pilnais nosaukums skan: “Latvija – māte svētī kritušos dēlus”.
Laiks ceremonijai nebija izvēlēts nejauši, jo 1915. gada 13. oktobrī Rīgā nogādāja pirmos trīs kritušos latviešu strēlniekus un 15. oktobrī tos apbedīja smilšu kāpās tagadējo Brāļu kapu vietā.
Tēla atklāšanas brīdī kapulauks vēl nebija ieguvis tagadējo izskatu, daudzās kritušo kopiņas bija apzīmētas ar koka vai čuguna krustiem. “Latvju mātes tēls skumji noraugās uz saviem kritušiem dēliem, kas dus pie tās kājām,” gūto iespaidu aprakstīja “Jaunākās Ziņas”.
Atskaitot Mātes figūru, jau bija gatavas divas ievainoto jātnieku grupas – pie ieejas un kapu centrā.
Tāpat ar šūnakmens plāksnēm jau bija apšūta daļa kapsētas mūra. Brāļu kapu komiteja žurnālistus informēja: “Māte Latvija stāv uz grandioza postamenta, kurā iestrādāti 263 kubikmetri šūnakmens. Šīs grupas svars 170 000 kilogramu, un viņas pārvešanai būtu vajadzīgi 12 vagoni.”
Celtniecības darbus kapos lielākoties finansēja valsts, bet tāpat nozīmīgs bija Kultūras fonda devums, kā arī pašas Brāļu kapu komitejas organizētās ziedojumu vākšanas kampaņas un atskaitījumi no azartspēļu nodokļiem. Ziemas sezonā darbus pārtrauca. 1929. gadā lēsa, ka Brāļu kapus pilnībā varētu pabeigt pēc desmit gadiem.
