Vētra pārbauda “zaļo kursu” dzīvē – kādus secinājumus izdarījuši elektroauto īpašnieki? 0
Pēc postošās vētras, kad daudzviet Latvijā elektrības un sakaru nav joprojām pat vairākas dienas, sociālajos tīklos aktualizējies jautājums – cik praktiski šādā situācijā ir elektroauto un vai pāreja uz elektrotransportu patiešām ir drošākais ceļš krīzes apstākļos? Izrādās, elektroauto īpašnieku pieredze nebūt nav viennozīmīga.
Daļa elektroauto vadītāju vētras sekas izjutuši visai maz. Kāds raksta, ka jau piektdien auto bija pilnībā uzlādēts ar aptuveni 400 kilometru nobraukuma rezervi, bet cits stāsta, ka ar elektroauto nobraucis 184 kilometrus, aizvedot elektrību vecākiem un uzlādējot viņu telefonus, un vēl pēc tam akumulatorā palikuši 80%. Tikmēr tradicionālās degvielas uzpildes stacijas daudzviet stāvējušas tumšas ubn slēgtas.
Tieši DUS darbība krīzes situācijā kļuvusi par vienu no asākajiem argumentiem elektroauto aizstāvju pusē. “Benzīntanki bez elektrības arī nestrādā,” norāda kāds komentētājs, vienlaikus uzsverot, ka arī degvielas uzpildes stacijām būtu jāspēj nodrošināt degvielas uzpildi elektrības pārrāvumu laikā. Citi atgādina vēl vienu elektroauto priekšrocību – jaunāki modeļi var ne tikai patērēt elektrību, bet arī nodrošināt to mājsaimniecības ierīcēm.
Taču šeit parādās arī būtisks nosacījums – elektroauto priekšrocības krīzē lielā mērā atkarīgas no tā, kā cilvēks ir sagatavojies. Saules paneļi, mājas akumulators un auto ar iespēju nodrošināt 230 voltu elektrību būtiski maina situāciju. Kāds elektroauto īpašnieks pat raksta, ka šādā kombinācijā elektrību var aizdot arī kaimiņiem. Taču bez uzlādes iespējām arī liels auto akumulators nav bezgalīgs resurss.
Tāpēc jautājums, iespējams, nav tik daudz par to, vai “zaļais kurss” un elektroauto ir jāaptur, bet gan par to, cik noturīga ir pati enerģētikas sistēma. “Apkarot nevajag, taču domājams, ka elektroauto agrāk vai vēlāk uzvarēs,” raksta kāds komentētājs, piebilstot, ka līdzās elektroauto attīstībai būtu jādomā arī par lētiem un plaši pieejamiem mājsaimniecību akumulatoriem, kas ļautu pārlaist brīdi, kad elektrotīkls ir paralizēts.
Kamēr elektroauto nebūs vienādās cenās vai zemākās par iekšdedzes, tikmēr nekāds vājprāts nebūs. Latvija kopumā ir tik nabadzīga, ka vairums izvēlēsies lētāko.
— Jānis Alkšers (@JanisAlksers) August 24, 2026
Kurš uzbrūk un vēl absurdi? Normāls tehnoloģiju nomaiņas process, bet nu dīzeļu tinējiem to ir grūti saprast, tāpat ilgtermiņā viss tiks nolikts savās vietās.
— Kaspars Krumins (@kasparskru) August 24, 2026
Man komplektā ar auto nāca V2L adapteris. Dod 220V, 3600W. Mājai ir ģeneratora pieslēgums ar pārslēdzi. Nopirku Depo portatīvo sadales kasti, ieliku automātus un sariktēju vadus. Atliek iespraust V2L adapteri mašīnā, pieslēgt to mājai un voila!
— Pēteris Dzenis (@peterdze) August 23, 2026
Kā pieklājīgi pateikt, ka to iemāca fizikā 9.klasē? 😀
— Parody (@always_parody) August 23, 2026
Jā elektrība nebūs vairākas dienas, aizbraukšu uz Ionity, uzlādēšu mašīnu un turpināšu tādā garā. Ja visi striķi trūkst, lādēšu no dīzeļģeneratora.
— Pēteris Dzenis (@peterdze) August 23, 2026
Iekšdedzes dzinēja mašīnas arī var darbināt, lai uzlādētu telefonus un paklausītos radio.
— Ilze (@Jenotsons) August 23, 2026
Apkaroti, piemēram, ar to, ka (piem., daudzbērnu ģimenēm) tiek piedāvāti bonusi elektroauto iegādei, bet ne iekšdedzes dzinēju auto! Nemaz nerunāsim par haļavno parkingu centrā, kur iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem dēļ elektroauto nav kur noparkoties.
— 𝕏ΑΪΜΑΡΣ △ 💹 (@RigasBezceli) August 23, 2026
Vakar ap pusdienlaiku Ogrē vienīgais, kas bija atvērts, bij Neste un CircleK. Veikali, luksofori, pat dzelzceļa pārbrauktuve nedarbojās, tikai divi vientuļi DUS
— Ieva Reinverte (@tjigra) August 24, 2026
