“Sēžot uz kartupeļu maisa ar pagali, Eiropai nebūsim interesanti.” Liepiņš nosauc Latvijas lielo iespēju enerģētikā 0
Latvijai ir jādomā ne tikai par to, kā pašai saražot pietiekami daudz enerģijas, bet arī par savu vietu kopējā Eiropas enerģētiskās drošības sistēmā. SIA “H2Latvia” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Ūdeņraža alianses darbības koordinators un Zaļo un viedo tehnoloģiju klastera projekta vadītājs Kaspars Liepiņš TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” stāsta, ka tieši atjaunīgā enerģija, ūdeņradis un sintētisko degvielu ražošana varētu kļūt par Latvijas iespēju būt Eiropai nepieciešamai.
“No ģeopolitiskā viedokļa, manuprāt, ļoti svarīgi ir saprast mūsu lomu Eiropā. Es domāju, ka, sēžot uz kartupeļu maisa ar pagali padusē, mēs nevienam Eiropā īpaši interesanti nebūsim,” tēlaini izsakās Liepiņš.
Viņaprāt, Latvijai jācenšas kļūt par daļu no lielākas sistēmas, nevis tikai pašai nodrošināt savas ikdienas vajadzības. Viens no šādiem virzieniem varētu būt sintētisko degvielu ražošana, ar kuru iespējams palīdzēt nodrošināt Eiropas pieprasījumu, kā arī iesaiste ūdeņraža ražošanas un piegādes ķēdēs.
“Mēs kļūstam par daļu no sistēmas, mēs esam kādam vajadzīgi,” uzsver Liepiņš.
Viņš atgādina, ka arī Latvijas ekonomikas vēsturē bijuši periodi, kad valsts atradusi produktus, ar kuriem veiksmīgi iekļauties starptautiskajos tirgos.
“Savā laikā mēs lieliski to izdarījām ar bekonu un sviestu. Protams, tas laiks ir pagājis. Tagad ar to konkurēt ir grūti,” saka Liepiņš.
Tāpēc, viņaprāt, Latvijai jāizmanto tās priekšrocības, ko devusi ģeogrāfiskā atrašanās vieta un dabas resursi. Viena no būtiskākajām iespējām esot atjaunīgās enerģijas attīstība un no tās izrietošās nozares.
“Tās ir tās vietas, kur jāizmanto tas, ko mums devusi ģeogrāfija. Manuprāt, atjaunīgā enerģija un viss ar to saistītais – arī plašāki pastarpinātie procesi, piemēram, degvielas vai siltumenerģijas ražošana – ir mūsu iespējas. Mūsu dotās iespējas,” uzsver Liepiņš.
Viņa ieskatā šādam virzienam būtu ne tikai ekonomiska, bet arī ģeopolitiska nozīme. Ja Latvija kļūtu par būtisku posmu Eiropas enerģētikas, ūdeņraža vai sintētisko degvielu piegādes ķēdēs, valsts nozīme kopējā Eiropas drošības sistēmā pieaugtu.
Tādējādi jautājums nav tikai par jaunu elektrostaciju, vēja parku vai ūdeņraža projektu būvniecību. Liepiņš aicina uz enerģētiku skatīties daudz plašāk – kā uz iespēju Latvijai atrast savu nišu Eiropā un kļūt par valsti, kuras sniegtie resursi un ražošana ir nepieciešami arī citiem.
