“Kā viņi to zina?” Darbiniece darba devējam uzticēja ko ļoti personīgu, bet drīz vien to zināja arī kolēģi 0
Iedomāsimies situāciju, sieviete uzzina, ka ir stāvoklī. Viņa pagaidām nevēlas par to stāstīt kolēģiem, tāpēc ar jaunumiem vispirms dalās tikai ar savu darba devēju. Taču pēc dažām dienām darbavietā sāk skanēt apsveikumi, lai gan pati sieviete kolēģiem neko vēl nav teikusi.
Šādā situācijā nonāca arī kāda darbiniece, kuru šajā stāstā sauksim par Annu. Viņa darba devējam par grūtniecību paziņoja, lai uzņēmums varētu ņemt vērā viņas jauno situāciju un nepieciešamības gadījumā veikt darba aizsardzības pasākumus. Taču par gaidāmo mazuli Anna vēlējās pastāstīt kolēģiem pati tad, kad būs tam gatava.
“Es biju šokēta, kad kolēģi pēkšņi sāka mani apsveikt. Es viņiem neko nebiju stāstījusi. Tajā brīdī sapratu, ka cilvēks, kuram uzticēju šo ļoti personīgo informāciju, bija to izstāstījis citiem,” situāciju raksturo Anna.
Viņai īpaši nepatīkama bijusi sajūta, ka lēmums par tik personīgas informācijas izpaušanu vairs nav bijis viņas rokās.
“Grūtniecība ir mana personīgā dzīve. Es pati gribēju izlemt, kad un kam par to stāstīt. Darba devējam es to pateicu, jo man bija nepieciešams, lai viņš zinātu, nevis tāpēc, lai par to uzzinātu viss kolektīvs,” skaidro Anna.
Kāpēc darba devējam vispār jāzina par darbinieces grūtniecību?
Darbinieces paziņojuma darba devējam par grūtniecību mērķis no darba tiesību un darba aizsardzības viedokļa ir nodrošināt viņai normatīvajos aktos paredzētās tiesības, kā arī dot darba devējam iespēju izpildīt savus pienākumus, skaidro Valsts darba inspekcijas (VDI) Klientu atbalsta nodaļas vadošā juriskonsulte Laura Akmentiņa.
Piemēram, darba devējam ir pienākums novērtēt darba vides riskus darbā, kuru veic grūtniece. Ja tiek konstatēti normatīvajos aktos noteikti darba vides faktori, kas var apdraudēt grūtnieces vai viņas bērna drošību vai veselību, darba devējam jāveic nepieciešamie darba aizsardzības pasākumi.
Ja šādus riskus nav iespējams novērst, darba devējam ir pienākums grūtnieci pārcelt citā piemērotā darbā. Taču tas nenozīmē, ka informācija par darbinieces grūtniecību automātiski kļūst pieejama visiem kolēģiem.
Ne visiem darbā ir jāzina par grūtniecību
Akmentiņa uzsver, ka šāda informācija ir izpaužama tikai tām personām, kurām tā nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Piemēram, informācija par darbinieces grūtniecību var būt nepieciešama darba aizsardzības speciālistam, kurš veic darba vides riska novērtēšanu un organizē nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus.
Savukārt gadījumā, ja darba devējs bez darbinieces piekrišanas informāciju par grūtniecību ir izpaudis kolēģiem, kuriem šī informācija nav nepieciešama darba pienākumu izpildei, tiek skarti personas datu apstrādes un konfidencialitātes jautājumi.
Proti, šāda rīcība varētu tikt vērtēta kā personas datu aizsardzības prasību pārkāpums.
Personas datu aizsardzības jautājumu uzraudzība ir Datu valsts inspekcijas kompetencē. Tādēļ šādā situācijā darbiniecei būtu jāvēršas Datu valsts inspekcijā un jālūdz izvērtēt konkrētos apstākļus no personas datu aizsardzības normatīvo aktu viedokļa.
Tātad fakts, ka darbiniece darba devējam ir uzticējusi informāciju par grūtniecību, nenozīmē, ka darba devējs ar šo informāciju drīkst brīvi dalīties ar visu kolektīvu.
Darba devējam tā jāzina tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa pienākumu izpildei, bet darbiniecei saglabājas tiesības pašai izlemt, kad un kam par savu grūtniecību stāstīt.
