1929. gada 15. augustā. Zviedru viesi Grobiņā 0
Pirms 90 gadiem šajā dienā Rīgā, kā vēstīja avīzes, bija paredzēta zviedru arheologa Birgera Nermana un vēl vairāku viņa zviedru palīgu ierašanās ar satiksmes tvaikoni “Njord” no Stokholmas.
Nermana vizītes iemesls bija 7.–9. gadsimta senskandināvu apbedījumu daudzsološais atradums grantsbedrēs pie Smukumu mājām, ap puskilometru no tā laika Grobiņas. Par apbedījumiem tur zināja vēl 19. gadsimta beigās, taču vērienīga izpēte nesekoja. Neatkarīgajā Latvijā uz nejaušajiem senlietu atradumiem Pieminekļu valdes uzmanību bija vērsuši vietējais mežzinis un skolotājs.
Sākumā izpētes vadību uzņēmās profesors Francis Balodis. Viņš presei uzsvēra, ka Grobiņas senlietām ļoti liela nozīme, jo tās “apgāž dažus līdzšinējos uzskatus”. Drīz vien kļuva skaidrs, ka bez ārvalstu speciālistiem neiztikt. Vietējiem trūka pieredzes senskandināvu artefaktu identificēšanā un sistematizācijā, turklāt arī paši zviedru arheologi, īpaši Nermans, bija ļoti ieinteresēti piedalīties. 20. augustā Nermans un viņa kolēģi automašīnā devās uz Grobiņu.
Atradumi un zviedru viesi sacēla lielu sajūsmu, jo atbilda tā brīža ilūzijām par politiskās un ekonomiskās draudzības ar Zviedriju dižajām perspektīvām. 1929. gadā Valsts prezidents Gustavs Zemgals taču bija ciemojies Stokholmā un Zviedrijas karalis Gustavs V bijis Rīgā.
“Vikingu” zobenu, šķēpu un rotu atradumi pastiprināja kontekstu un demonstrēja Latvijas un Zviedrijas senās saites. Nermans un viņa kolēģi darbus Grobiņā turpināja arī 1930. gada vasarā. Toreiz veiktie izrakumi lika pamatus mūsdienu pētījumiem par skandināvu Grobiņu.
