1930. gada 19. janvārī. Rīgas skolēnu greznie tērpi 0
Pirms 90 gadiem Rīgā Latvijas skolotāju Pedagoģiskā biroja diskusiju vakarā raisījās debates, vai pieļaujams, ka Rīgas skolas katra ievieš savus skolēnu formas tērpus.
Idejas aizstāvji bija pārliecināti, ka tas disciplinēšot skolēnus uz ielas, jo būs viegli nosakāms, kuru mācību iestādi tie reprezentē. Skolotāju pārstāvis pilsētas Skolu valdē K. Videnieks bija citās domās.
“Nevēlami, ka ne tikai katra skola, bet pat katra tautība tagad sāk izvēlēties savas krāsas, kas var nevēlami paasināt attiecības ar minoritātēm,” viņu citēja “Jaunākās Ziņas”.
Arī viens no skolotāju arodorganizāciju līderiem I. Lieknis sūdzējās, ka “formu drudzis sāk apņemt visu valsti” un esot novērojams “sākot no universitātes un beidzot ar pamatskolām”: “Formas nav piemērotas ne pedagoģiski, ne estētiski.”
Vēl citi pauda viedokli, ka Latvijā skolēni tomēr pārāk “grezni” ģērbjoties.
Piemēram, Francijā skolēniem esot ļautas vien kokvilnas un vilnas drānas,
bet zīds un samts bērniem skaitoties nepieklājīgs – tas ļauts vien skolotājiem: “Pie mums bērni ierodas skolu izrīkojumos dārgās mežģīnēs, rotaslietās un zīda kleitās pat jau pamatskolā. Uz mājām ejot no skolas, meita bieži kaunas iet kopā ar savu māti.”
Pedagogi uzsvēra, ka skolēna apģērbam jābūt vienkāršam, lētam un praktiskam: “Stundās nepieciešams lietot ķiteļus, lai uz māju netiktu pārnesti skolas putekļi un iespējamu slimību dīgļi. Arī skolotājiem būtu jārāda vienkāršības piemērs.” Jautājums palika atklāts.
