“Apakšstāvs bija paredzēts lepnam restorānam.” Šī ēka ir zīmīga arī mūsdienu Rīgas ainavā 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1931. gada 4. oktobrī. Krīzes laika būve
Pirms 90 gadiem laikraksts “Latvis” atzīmēja: “Vakar lika pamatu [Augusta] Rudzīša namam Tērbatas un Elizabetes ielas stūrī. Šajā vietā pacelsies viens no modernākiem namiem, kas celti Latvijas pastāvēšanas laikā.
Nama projektu izstrādājis jaunais arhitekts [Aleksandrs] Klinklāvs, bet nama būvi uzņēmies pazīstamais būvuzņēmējs [Ludvigs] Neiburgs. Vakar, liekot pamatakmeni, zem tā iemūrēja arī aktu, latvju dienas laikrakstus un naudas gabalus. Svinībās piedalījās pats īpašnieks A. Rudzītis, arhitekts Klinklāvs, būvuzņēmējs Neiburgs un citi.”
A. Klinklāva funkcionālisma stilā sagatavoto projektu Rīgas būvvalde bija apstiprinājusi augusta vidū. Iepriekš šajā vietā atradās divas divstāvu koka ēkas, vienā no kurām mājoja cenu ziņā liberālais un tāpēc rīdzinieku, kā arī iebraucēju vidū ļoti iecienītais “Rudzīša krogs” jeb “Rudzīša traktieris”.
Īpašnieks bija iekrājis gana naudas, lai atļautos vērienīgas pārmaiņas un koka mājeļu vietā par, kā apgalvoja prese, 20 miljoniem latu uzceltu modernu sešstāvu namu, kur apakšstāvs bija paredzēts lepnam restorānam, bet pārējie īres dzīvokļiem.
Būvniecībai tīši vai netīši izvēlējās ekonomiskās krīzes brīdi. Nams bija gatavs jau nākamajā, 1932. gadā. Ēka ar adresi Elizabetes iela 65 ir zīmīga arī mūsdienu Rīgas ainavā.
Arhitektūras vēsturnieki atzīmē, ka tas ir “hrestomātisks funkcionālisma paraugs precīzā stila formu izteiksmē”.
Tagad tā pirmajā stāvā mājvietu atradis “Lido Vērmanītis”. Ēkas mākslīgā akmens fasāde, kas gadu ritumā bija nonākusi bēdīgā stāvoklī, atjaunota 2010.–2012. gadā.
