1939. gada 23. augustā. Noziedzīgais pakts 0
Pirms 80 gadiem Maskavā nacistiskā Vācija un staļiniskā PSRS parakstīja Molotova–Ribentropa paktu, kura slepenais papildprotokols Eiropas ziemeļaustrumus sadalīja ietekmes sfērās. Baltijas, Somijas, kā arī Polijas austrumu daļas likteņa izvēle tika nodota Staļinam. Karš Eiropā kļuva neizbēgams.
Dienu pirms šī notikuma, iepriecināts par Staļina gatavību vienoties, Hitlers paziņoja Vācijas armijas vadībai, ka karš ar Poliju sāksies tuvākajā laikā. 23. augusts Baltijas valstu vēsturē ir izrādījies svarīgs arī turpmākajos gadu desmitos – 1979. gada 23. augustā ap 40 Baltijas disidentu, tostarp Ints Cālītis, parakstīja “Baltijas hartu”, pieprasot pašnoteikšanās tiesības Baltijas tautām. Harta tapa pēc 1977. gada Čehoslovākijas intelektuāļu pieņemtās “Hartas – 77” parauga.
Savukārt 1989. gada 23. augustā, atzīmējot Molotova–Ribentropa pakta 50. gadadienu, aptuveni 1,75 miljoni cilvēku Igaunijā, Latvijā un Lietuvā sadevās rokās, izveidojot 595 km garo “Baltijas ceļu” no Tallinas Domkalna, gar Brīvības pieminekli Rīgā līdz Ģedimina tornim Viļņā.
Tā bija iespaidīgākā no visām atmodas laika akcijām, bezprecedenta notikums pat pasaules mērogā, kuru mūsdienās redz šad tad atdarinām. Lai arī Kremlī “Baltijas ceļš” raisīja niknumu, 1989. gada beigās tas kļuva par vienu no faktoriem, kamdēļ PSRS Tautas deputātu kongress izšķīrās nosodīt Molotova–Ribentropa pakta slepeno papildprotokolu un pasludināja to par juridiski spēkā neesošu.
