1990. gada 22. martā. Sākas darbs pie 4. maija Neatkarības deklarācijas 0
Pirms 30 gadiem Latvijas PSR Augstākās padomes (AP) deputāta, tautfrontieša Rodrigo Rikarda dzīvoklī Dzirnavu ielā 63 uz apspriedi sanāca AP deputāti Vilnis Eglājs, Romāns Apsītis, Valdis Birkavs, kā arī Vācijā dzīvojošais latviešu jurists un politologs Egils Levits.
Tas bija sākums Neatkarības deklarācijas izstrādei, kas noslēdzās ar šī Latvijas neatkarības atgūšanai vitāli svarīgā dokumenta pieņemšanu 4. maijā.
Kaut gan pirms Latvijas Tautas frontes (LTF) uzvaras AP vēlēšanās jautājums vēl nebija līdz galam izlemts, iniciatīvas grupa jau no paša sākuma Neatkarības deklarāciju veidoja tā, lai tā atbilstu Latvijas valstiskuma kontinuitātes principam – proti, tiek atjaunota valsts, kuras faktisko pastāvēšanu 1940. gada vasarā vardarbīgi pārtrauca PSRS.
LTF darba grupā līdzās jau nosauktajiem vēl darbojās AP deputāti Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Andrejs Krastiņš, kā arī PSRS tautas deputāts Ilmārs Bišers un vēl virkne konsultantu, kurus piesaistīja darba gaitā – kopumā ap desmit cilvēku.
Ironiskā kārtā liela daļa darba ritēja LU kompartijas komitejas telpās, jo par augstskolas partijas organizācijas sekretāru tolaik bija ievēlēts Endziņš.
Kā atminas jurists un politiķis Romāns Apsītis, Endziņš toreiz teicis: “Nāciet šeit, te ir klusas, saulainas telpas, te neviens jūs netraucēs. Te jūs varat taisīt Neatkarības deklarāciju, bet mans uzdevums pašlaik ir šķelt komunistisko partiju.”
Pirmā deklarācijas gatavotāju sēde LU notika 31. martā.
