Lai krūmmellenes labi augtu un ražotu, tās jāmēslo, taču nevajag pārcensties. Ieteikumi audzētājiem 2
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Par krūmmelleņu (Vacinium corymbosum) audzēšanas īpatnībām pieredzē dalās ģimenes uzņēmuma Arosa-R īpašniece Māra Rudzāte, kas 54 hektāru platībā audzē krūmmellenes jau kopš 2001. gada.
Saule, mitrums un skāba augsne
Mellenes pieder ēriku dzimtai (Ericaceae) un līdzīgi tādiem plaši pazīstamiem šīs dzimtas augiem kā dzērvenes un brūklenes, rododendri un acālijas, ir tā sauktie skābo augšņu augi. Vislabāk jutīsies augsnē ar pH līmeni 4,5–5,5. Tai jābūt mitrai, labi drenētai, bet ne slapjai. Nav pieļaujams augsts gruntsūdens līmenis un stādījumu applūšana, īpaši veģetācijas periodā. Smagas māla augsnes, kurām gandrīz vienmēr ir pārāk augsts pH līmenis, mellenēm nederēs. Labas ir vieglas, smilšainas augsnes, kuras ielabo, pievienojot sūnu kūdru. Māra Rudzāte norāda, ka krūmmellenes labāk pacieš sausāku nekā pārlieku mitru augsni, jo arī mežā, mitrās vietās, tās aug uz ciņiem.
Lai ogas būtu saldas, jāizvēlas saulaina, no vēja aizsargāta vieta dārzā. Jārūpējas, lai ziedēšanas laikā tās iespējami mazāk apdraudētu pavasara salnas, tāpēc lielākās platībās stāda dienvidu nogāzēs.
Izrādās, ka krūmmelleņu ziedpumpuri var izturēt pat –7 °C salu, bet uzplaukstot tikai – 2 °C, savukārt izveidojušies ogu aizmetņi iet bojā, jau temperatūrai noslīdot zem nulles grādiem.
Stādīšana mazdārziņā
Labākais stādīšanas laiks ir rudens vai pavasaris. Pirms augu stādīšanas izrok 60 cm platu un 35 cm dziļu bedri. Izrakto augsni 1:1 sajauc ar skābu kūdru, kas nav neitralizēta (pH 2,8–3,2), tad visu sapilda atpakaļ bedrē un iestāda augu. To iestāda 5–7 cm dziļāk, nekā tas audzis. Ja izvēlētā vieta ir samērā mitra, ar augstu gruntsūdens līmeni, izveido pacēlumu – 30–40 cm augstu. Atkarībā no šķirnes augus stāda metra attālumā citu no cita, jo izaugot to zari stiepjas līdz 60–80 cm uz katru pusi.
Dažas ogas var ienākties jau pirmajā vai otrajā gadā, bet kārtīgu ražu var gaidīt trešajā ceturtajā gadā.
Ogas nogatavojas jūlija beigās, augustā.
Svarīga laistīšana
Krūmmellenes ir mitrumprasīgas visu veģetācijas periodu, bet sevišķi ogu ienākšanās laikā. Jācenšas laistīt ar lietusūdeni vai tādu, kam ir piemērots pH līmenis. Ūdeni ar augstu pH var paskābināt ar speciāliem līdzekļiem. Pretējā gadījumā ciets ūdens var izraisīt daudz kaļķu uzkrāšanos sakņu zonā un laika gaitā izraisīt augšanas problēmas.
Pavasara darbi
Apgriešana
Ogas galvenokārt veidojas uz iepriekšējā gada mazajiem sāndzinumiem, kas ir 3–10 cm gari, līdz ar to ik pa laikam tie jāatjauno. Krūmmelleņu audzētāja atgādina – jau trešajā augšanas gadā krūms jāveido tā, lai nav sabiezināts, lai saule apspīd visus zarus.
Var apgriezt jau janvārī, februāra otrajā pusē un turpināt līdz aprīļa beigām. Izgriež visus sīkos sazarotos un sala bojātos zarus. Jo vecāki auga zari, jo tie vairāk nokoksnējas. Bet, ja dzinumi uz tiem veselīgi, tie ir labi ogu ieguvei un jāatstāj kā pamatzari. Krūmu veido regulāri katru gadu, jo tam nepatiks radikāla atzarošana. Pirmos izgriež bojātos vecākos zarus, kas ir nedaudz sausi un veido mazu sānzariņu biezokni. Jaunajiem dzinumiem 5–7 spēcīgākos dažādu vecumu skeletzarus.
Ja nav pietiekami daudz piemērotu jauno dzinumu, tas nozīmē, ka ir problēmas ar pareizu mēslošanu, laistīšanu vai augsnes skābumu. Var mēģināt nogriezt dažus vecākus dzinumus ceļa augstumā – iespējams, tie veidos jaunus sāndzinumus un ražos ogas pēc diviem trim gadiem.
Krūmu var atjaunot
Ik pēc pārdesmit gadiem krūmmellenes var atjaunot apzāģējot. Krūmus nozāģē tā, lai virs zemes paliek 10–12 cm, no jaunajiem dzinumiem laba raža būs jau otrajā gadā. Tā vienā vietā krūmmellenes var audzēt kaut 100 gadu.
Mēslošana
Lai krūmmellenes labi augtu un ražotu, tās jāmēslo, taču nevajag pārcensties. Kūtsmēslus nedrīkst lietot. Ar minerālmēsliem labāk mēslot biežāk, bet mazākās devās, jo augi ir jutīgi pret paaugstinātu sāļu koncentrāciju augsnē.
Māra Rudzāte mazdārziņu īpašniekiem iesaka pavasarī mēslot ar slāpekli amonija sulfāta veidā, rēķinot 50 gramu jeb 2 ēdamkarotes uz trīsgadīgu augu.
Mēslojumu ierušina augsnē vai mulčas slānī. Sausā laikā salaista. Vēlāk – maija sākumā un jūnijā – izmanto kādu no kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem, piemēram, NovaTec® Classic 12-8-16, kas satur arī magniju, sēru, boru, dzelzi un cinku. Mēslojumam pievienota speciāla viela, kas neļauj slāpeklim tik ātri izskaloties, un augi to uzņem ilgtermiņā. Mēslojuma deva ir 60 gramu vienam krūmam, ko sadala uz pusēm ar divu nedēļu intervālu. Tad kā papildu mēslojumu var izmantot arī tieši krūmmellenēm vai citiem skābumu mīlošiem augiem paredzēto mēslošanas līdzekli atbilstīgi instrukcijai.
Padomi
Par substrātu var izmantot arī kūdras maisījumu, kas paredzēts meža augiem, piemēram, Laflora KKS-M1. Var stādīt tīrā kūdras substrātā, jo tajā ir visas nepieciešamās barības vielas, ar kuru tad piepilda izrakto bedri.
Krūmmellenēm ir ļoti sekla sakņu sistēma – sniedzas ap 35 cm dziļi. Augsnes virskārtā ir izvietotas sīkās saknītes, ar kurām augi uzņem barības vielas, tāpēc jāuzmanās, lai saknes netiktu bojātas, augus ravējot. Nav ieteicams kaplēt. Lai ierobežotu nezāļu augšanu, krūmus mulčē ar skābu kūdru vai kūdras un priežu mizu maisījuma kārtu.
