“Vesela rinda skolēnu pat ar izciliem eksāmenu rādītājiem nevienā skolā nav tikuši” – konkurss uz Rīgas skolu 10. klasēm kā “Bada spēles” 0
Pirms dažām dienām noslēdzās pieteikšanās uz mācībām 10.klasē Rīgas vidusskolās un ģimnāzijās. 1.jūlijā liela daļa skolu publicēja konkursu rezultātus. Milzīgs bija neskaitāmu skolēnu un vecāku pārsteigums, ieraugot šos sarakstus. Izrādās, ka lielākā daļa skolēnu ar labiem un pat izciliem centralizēto eksāmenu rādītājiem un tādām pat gada atzīmēm nevienā skolā nav tikuši. Dažs rindā “rezervistos” ar numuru 800, kāds cits – ar 1200.
Tikmēr aģentūra LETA vēstī, ka pirmo reizi, izmantojot jauno e-pakalpojumu, konkursam uz mācībām 10.klasē pieteikti 5279 skolnieki, par kuriem kopumā saņemti 39 951 pieteikums. Jaunajā mācību gadā Rīgā plānots atvērt 158 klases, tādējādi nodrošinot 4400 vietas 55 Rīgas skolās, no kurām 6 ir ģimnāzijas.
It kā šķiet, ka tie ir tikai “sausi” skaitļi, taču pat, ja tā – šajos ciparos jau redzams, ka teju 1000 skolnieku, precīzāk, 879, ir palikuši “gaisā karājoties”. Tātad, šiem bērniem neatrodas vieta nevienā Rīgas skolā 10. klasē.
Un pēdējo dienu ieraksti sociālajos tīklos, gan “WhatsApp” skolas vecāku grupās, ieraugot uzņemšanas kārtības 10.klasē konkursa pirmo kārtu rezultātus, “vārās”. Daudzi vecāki ir neizpratnē – bērni, kuriem mācību gadā bijušas ļoti labas sekmes, kā arī labi un pat izcili centralizēto eksāmenu rādītāji, nav iekļuvuši pilnīgi nevienā no skolām, kurās bija pieteikti. Daži skolēni bijuši pieteikti pat 8 un 9 Rīgas skolās, bet visur atrodas “rezervistos”. Taču, kā zināms, ar sašutumu sociālajos tīklos ir daudz par maz.
Par to ir jārunā skaļi. Tik skaļi, lai to sadzird beidzot tie, kas ir atbildīgi par to, ka katram bērnam, kurš ir absolvējis pamatskolu, savā pašvaldībā būtu tiesības iegūt arī pilnvērtīgu un kvalitatīvu izglītību kādā no skolām. Tomēr šā brīža “sistēma” to viennozīmīgi liedz. Kaut vēl šī gada maijā valdība lēma, ka arī 2025.gadā 9.klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais slieksnis centralizētajos eksāmenos un tiks atstāti 10%.
Paliek “rezervistos” 6 Rīgas skolās
Santas meita Alise sarunā ar portālu LA.lv stāsta: “Meita bija pieteikta sešās Rīgas vidusskolās – 64.vidusskolā, 49.vidusskolā, Purvciema vidusskolā, 84.vidusskolā un 45.vidusskolā. Principā pieteicās visās sava rajona skolās, izņemot ģimnāziju. Nevienā no šīm sešām skolām viņa nav tikusi.
Meitai vidējā atzīme ir 8 balles, gadā liecībā netrūkst ne 9, ne 10, beidzot 9.klasi. Centralizētajos gala eksāmenos viņa kopskaitā ieguva 217 punktus – 85%, 70% un 62 %. Sanāk, ka bērnam šobrīd tiek liegtas tiesības uz kvalitatīvu izglītību tikai tāpēc, ka eksāmenus viņa nenolika spoži. Bet, piemēram, tas, kāds stress viņai tika radīts latviešu valodas eksāmenā, nevienu neinteresē.
Viņai piezvanīja divas ar pusi stundas pirms noteiktā eksāmena laika un pajautāja: “Kur tu esi? Paliksi bez eksāmena!” Viņa skrēja uz skolu raudādama. Gandrīz valodu esot raustījusi eksāmena runas daļā tāpēc. Lai gan ar prezentēšanas spējām manai meitai viss ir lieliski!”
Konkurss uz vidusskolām kā “Bada spēles”
Lilitas dēls Henrijs pabeidza vienu no Rīgas pamatskolām ar labām sekmēm – gada vērtējumā bijušas gan 9 balles, gan 10, zemākā atzīme – 6, krievu valodā. Centralizētos eksāmenus veselības problēmu dēļ nekārtojis, bijis atbrīvojums, bet likumdošana nosaka, ka šādos gadījumos eksāmenu procentuālajam vērtējumam tiek pielāgotas gada atzīmes konkrētajos mācību priekšmetos. Attiecīgi Henrija gadījumā tie ir 70%, 80% un 90%.
“Henrijs bija pieteikts četrās skolās – Rīgas 49.vidusskolā, Rīgas Hanzas vidusskolā, Natālijas Draudziņas vidusskolā un Rīgas Teikas vidusskolā. Kad ieraudzījām publicētos rezultātus, kādu brīdi nesapratu – cik tad tālu man “jātin” šis saraksts un jāmeklē viņa identifikācijas numurs? Izrādījās, ka vienā skolā “rezervistos” viņš ir 490. rindā, bet vēl citā viņa kārtas numurs tiek rakstīts ar četriem cipariem. Pieteikšanās Rīgas vidusskolās ir noslēgusies. Vienīgais uz ko atliek cerēt, ir tas, ka šīs rindas vēl “rotēs”. Pretējā gadījumā – nevienam no mums šobrīd nav nekādas idejas, kur Henrijs mācīties…
Man ir jautājums tiem, kas šādu “sistēmu” ar vidusskolām ir radījuši – kopš kura laika konkurss uz mācībām pašvaldības vidusskolās ir kā “Bada spēles”?”
Rindā ap 600 numuru….
Arī Māras dēls Reinis veiksmīgi absolvējis vienu no Rīgas pamatskolām. Centralizētajos eksāmenos ieguva šādus vērtējumus – latviešu valodā 72%, matemātikā – 60%, angļu valodā – 79%. Bijis pieteikts četrās Rīgas vidusskolās – Rīgas Teikas vidusskolā, Rīgas 84.vidusskolā, Rītas Centra humanitārajā vidusskolā un Rīgas 64. vidusskolā. Nevienā no šīm skolām Reinis nav uzņemts, ir atstāts “rezervistos”. Kādā no skolām viņš ir rindā ap 600. pozīciju, bet “tuvākajā” rindā ap 180. pozīciju.
Māra neslēpj, ka, visticamāk, dēlu būs spiesta pieteikt vēl kādā koledžā un tehnikumā, lai gan dēlam šobrīd nav īsti sapratnes – kādu profesiju nākotnē viņš varētu apgūt. Neesot citas izejas. “Jācer, ka līdz augustam kādā no izvēlētajām skolām dēls tomēr tiks. Saprotu, ka nekādā veidā situāciju nevaru ietekmēt ne es, ne bērns. Bet valsts un pašvaldība gan… Vai šis ir normāli? Manuprāt, absolūti nenormāla situācija, kādā tiek nostādīti kā bērni, tā vecāki,” saka Māra.
Varbūt vajadzēja pieteikties uz skolu Jelgavā?
Arī Laimas dēls Emīls veiksmīgi absolvējis 9.klasi vienā no Rīgas skolām. Pēc izlaiduma pieteikts sešās skolās, cerībā kādā no tām uzsākt mācības 10.klasē. Jāpiebilst, ka neviena no tām nav tā dēvētā “prestižā” skola un neviena nav ģimnāzija. Skolas vienkārši izvēlētās tās, kas atrodas relatīvi tuvāk mājām, jo ceļu uz skolu Emīls mēros pats. Centralizētajos eksāmenos ieguvis šādus rādītājus – matemātikā 67%, latviešu valodā 62%, angļu valodā – 91%.
“Apzinos, ka dēla matemātikas un latviešu valodas eksāmenu rādītāji nav spoži. Tomēr nav arī slikti. Jāatceras, ka valsts vispār nosaka 10% līmeni, lai eksāmens tiktu ieskaitīts.
Nevienā no pieteiktajām skolām Emīls nav ticis. Visur ir rezervistos. Dažviet rindā ap 1000. skaitli, dažviet – ap 700. skaitli, tuvākais – ap 80. ciparu.
Daudzi mūs mierina – gaidiet augustu, varbūt kaut kur tiks. Citi saka – piesakieties tehnikumos un koledžās. Bet man tad ir pretjautājums –
kāpēc man bērns būtu jāpiesaka tehnikumā vai koledžā, kur, pirmkārt, viņam jāmācas nevis 3, bet gan 4 gadi? Otrkārt, viņš grib iegūt vispārēju izglītību, nevis tagad, savos 15 gados, izdomāt, kādu profesiju viņš vēlas apgūt. Viņš to nezina, un tādas ir viņa tiesības!
Vai pirms šīs pieredzes es nojautu, kas mūs sagaida? Ne tuvu nē. Pagājušajā gadā kolēģes meita ar daudz labākiem centralizēto eksāmenu rādītājiem kā mums, netika nevienā no Rīgas skolām. Šobrīd mācās Jelgavā. Katru rītu meitene ar vilcienu brauc no Rīgas uz Jelgavu. Toreiz man šķita – nu nevar būt, ka ir tik traki. Gan jau kaut kādas nelāgas sakritības, taču tagad domāju – varbūt man arī vajadzēja dēlu pieteikt rindā arī Jelgavas skolās?
Šķita, ka pietika jau ar tiem “piedzīvojumiem” un to, ka mammas, tikko no dzemdību nama skrien pierakstīt jaundzimušo bērnu rindā dārziņā. Izrādās, arī pēc pamatskolas absolvēšanas mūs sagaida šādi “pārsteigumi”. Man gribētos noskaidrot, vai kāds no tiem, kas ir atbildīgs par šīm “rindām” un šo “kārtību”, ir vienkārši paņēmis baltu papīra lapu un saskaitījis – cik šogad skolnieku absolvēja pamatskolu un cik ir fiziski vietu vidusskolu 10.klasēs? Man šķiet, ka kāds nav izdarījis savu darbu…
Patiešām žēl gan bērnu, gan vecāku
Kādas Rīgas vidusskolas mācību daļas vadītāja, kas vēlējās palikt anonīma, sarunā ar portālu LA.lv atzīst: “Šāds bardaks Rīgas skolās notiek jau otro gadu. Vecākiem, bērniem un skolotājiem tas rada milzīgu un nevajadzīgu stresu. Viss šis ir ļoti nepārdomāti, turklāt arī – novēršami, ja vien atbildīgās instances pie šī jautājuma strādātu “no sirds”, nevis tikai “uz papīra”. Man patiešām žēl gan bērnu, gan viņu vecāku.
Šobrīd rodas sajūta, ka, lai bērns iegūtu vidusskolas izglītību, ir jāiztur kārtīgs psiholoģisks “maratons”, jo dažreiz tā reālā situācija, cik bērnu būs kurā klasē un kurā skolā, rodas tikai augustā – dažreiz tikai dažas nedēļas pirms 1.septembra.”
Novadu bērni vienā konkursā ar rīdziniekiem
Tikmēr daži vecāki, saprotot nu jau ikgadējo “problēmu” ar Rīgas skolām, steidzas pieteikt savas atvases arī Pierīgas skolās. Taču, vai tur “rinda” ir mazāka un kādi ir uzņemšanas noteikumi?
Piemēram, Ropažu novada vidusskolās, kas atrodas relatīvi netālu no galvaspilsētas robežas, iekšējās kārtības noteikumi nosaka gan gada vidējās atzīmes minimālo slieksni, gan, protams, centralizēto eksāmenu rādītājus. Bet dažās skolās, piemēram, Ulbrokas vidusskolā, bērniem jāaizpilda arī tā saucamā “motivācijas vēstule”.
Ropažu novada deputāte Rita Riekstiņa-Dolģe sarunā ar portālu LA.lv atzīst, ka, viņasprāt, ir nepareizi ļaut pieteikt skolēnus neskaitāmās vidusskolās, jo tādējādi lielā rinda tiek radīta “mākslīgi” un tas rada lielu satraukumu gan bērniem, gan vecākiem. Tāpat viņa uzskata, ka jebkurš novads var veidot spēcīgu, labas kvalitātes izglītību savās skolās. Šis ir būtisks faktors, arī tamdēļ, ka mūsdienās jaunās ģimenes aizvien biežāk par savu dzīvesvietu izvēlas nevis Rīgu, bet gan Pierīgu.
Diemžēl Ropažu novada pašvaldības noteikumos teikts, ka tikai skolēniem, kas pretendē uz mācībām 1.klasē, priekšrocība šajā konkursā tiek dota Ropažu novadā deklarētajiem un dzīvojošajiem bērniem. Attiecībā uz vidusskolniekiem, šis noteikums nav spēkā – konkurss visiem ir vienāds. Ropažu novada topošie vidusskolnieki ir spiesti konkursā par vietu 10.klasē mēroties spēkā ar rīdziniekiem. Par to, cik tas ir godīgi vai ne, spriediet paši. Dienā, kad top šis raksts, Ulbrokas vidusskolā jaunajam mācību gadam konkursā ir pieteikti jau vairāk nekā 80 pretendenti. Plānots, ka šī skola uzņems tikai divas 10.klases.
