“Atstājiet skolotājus un bērnus mierā!” IZM plāno pārskatīt “Skola2030” saturu, vecākiem no mūžīgajām reformām jau galvas kūp
1
Latvijas skolās atkal gaidāmas pārmaiņas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina pārskatīt vispārējās izglītības saturu “Skola2030”, precizējot skolēniem sasniedzamos rezultātus, vērtēšanas sistēmu un atsevišķu mācību priekšmetu saturu. Valdības rīcības plānā “Skola2030” pārskatīšana noteikta kā viens no IZM uzdevumiem, līdztekus paredzot sakārtot vērtēšanas kārtību un izstrādāt “Ģimenes veselības mācības” ieviešanas ceļa karti.
Taču ziņas par kārtējām izmaiņām skolās sociālajos tīklos izraisījušas arī pavisam citu reakciju. Vecāki un citi diskusijas dalībnieki jautā, vai Latvijas izglītībai šobrīd visvairāk nepieciešama vēl viena reforma vai tomēr laiks, kurā skolotājiem, skolēniem un ģimenēm ļautu nostiprināt jau ieviesto.
“Pēc neskaitāmām izglītības reformām man ir jautājums. Varbūt Latvijas skolām kādu laiku nevajag nevienu jaunu reformu?” sociālajā tīklā raksta Matīss.
“Atstāt skolotājus un bērnus mierā, noteikt skaidras prasības un vienkārši mācīt. Vai bez nepārtrauktas reformēšanas mēs vispār vairs protam dzīvot?” viņš turpina.
Komentāros šis jautājums izraisījis atsaucību. Kāda lietotāja īsi secina: “Reformu vajag pašai IZM!” Ieraksta autors atbild: “Lūk, par šo gan šaubu nav.”
Cita māte apraksta ļoti konkrētu situāciju, ar kuru saskārusies mācību gada laikā:
“Nedēļas vidū skolotāja pārsūtīja vienas mammas jautājumu par konkrēto vielu konkrētā priekšmetā ar atbildi, lai meklē skola.lv, uzdevumi.lv utt. saitos. Īsumā – atsienies un netraucē strādāt, jo skolas daļā priekšmetu vairs nav normālas mācību grāmatas, kur ir normāli aprakstīta viela.”
Viņasprāt, digitālo materiālu plašā izmantošana rada arī paradoksālu situāciju – bērniem tiek pārmests pārmērīgs laiks pie ekrāniem, bet vienlaikus viņiem arī mācību viela regulāri jāmeklē internetā.
“Bērni sēž daudz viedierīcēs, jo? Jo pat mācoties tev ir jāsēž un jāmeklē internetā viela. Un nav runa par padziļinātu vielas izpēti,” viņa raksta.
Vēl kāda divu bērnu mamma stāsta, ka ar iepriekšējām pārmaiņām saskārusies jau vecākās meitas skolas laikā, bet tagad līdzīga neskaidrība esot arī jaunāko bērnu mācībās.
“Man ir bērni – un iet skolā. Vecākā meita devīto klasi nevarēja beigt bez reformām utt., tagad dēli uzsāka – tu kā vecāks arī nesaproti utt.,” viņa raksta.
Jēkabsons atbild, ka viņa ģimenes pieredze bijusi vieglāka, tomēr arī viņš min problēmas ar mācību grāmatām un neskaidrību: “Jā, bija neskaidrības un ir joprojām, jo problēma ar grāmatām utt.”
Īpaši kritiski kāda cita māte vērtē matemātikas mācību materiālus.
“Ieraudzīju meitas matemātikas grāmatu… Ar tādu saturu un matemātikas mācīšanas pieeju (šeit galīgi nevainoju skolotājus) eksāmenu rezultāti tikai kļūs arvien draņķīgāki,” viņa raksta, piebilstot, ka priecājas – vecākais bērns lielu daļu pamatskolas pabeidzis pirms “Skola2030” ieviešanas.
Diskusijā gan izskanēja arī aicinājums ne visas problēmas salikt vienā “reformu” maisā. Kāds komentētājs norāda, ka būtu jānošķir mācību programmu pārmaiņas, skolu tīkla reorganizācija un finansēšanas modeļu maiņa, jo tās ir dažādas reformas ar atšķirīgiem mērķiem.
Šī piebilde ir būtiska arī pašreizējā situācijā. IZM iecere nenozīmē pilnīgu atteikšanos no “Skola2030” vai visa valsts izglītības standarta pārrakstīšanu. Ministrija piedāvā saglabāt pašreizējā standarta pamatstruktūru un pārskatīt atsevišķas tā daļas. Arī valdības rīcības plāns paredz tieši “Skola2030” pārskatīšanu, nevis pilnīgi jaunas izglītības sistēmas izveidi.
Ko IZM vēlas mainīt?
Viens no galvenajiem plāniem ir precīzāk noteikt, kas skolēnam jāprot katrā konkrētajā klasē un mācību priekšmetā. Paredzēts arī pilnveidot vērtēšanas sistēmu un paplašināt metodisko atbalstu pedagogiem.
Īpaša uzmanība plānota Latvijas vēstures apguvei. Pārskatītas vēstures programmas 4.–9. klasei, bet Nacionālā apvienība, kuras pārziņā pašlaik ir IZM, paziņojusi par ieceri 4.–6. klasē vēsturi mācīt kā patstāvīgu priekšmetu.
Aktualizētās sociālo zinību un vēstures programmas paredzēts skolās ieviest no 2027./2028. mācību gada.
Pārmaiņas skars arī mūziku. Plānots samazināt teorijas īpatsvaru un vairāk mācību laika atvēlēt praktiskai muzicēšanai un dziedāšanai, īpaši akcentējot skolu koru attīstību.
Vēl viens valdības rīcības plānā tieši ierakstīts uzdevums ir “Ģimenes veselības mācības” izveide. Plānots, ka skolēni tajā apgūtu jautājumus par ģimeni, personību, savstarpējām attiecībām, emocijām, pubertāti, draudzību, konfliktu risināšanu un fizisko un emocionālo attīstību.
Pašreizējā izglītības saturā paredzēts saglabāt finanšu pratību, nacionālās identitātes un pilsoniskās līdzdalības jautājumus, kā arī zināšanas par sociālajiem, tiesiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem.
Reformas katru gadu vairs nebūs?
IZM piedāvājums paredz arī ieviest regulāru mācību satura pārskatīšanas ciklu. Būtiskas izmaiņas nākotnē iecerēts veikt ne biežāk kā reizi piecos gados, lēmumus balstot datos, pētījumos un pedagogu pieredzē.
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone iepriekš norādījusi, ka “Skola2030” pārskatīšana ir viena no jaunās valdības prioritātēm. Oficiālajā valdības rīcības plānā ministrijai dots uzdevums sakārtot arī skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu.
Diskusijas par reformu tempu gan nav radušās tikai sociālajos tīklos.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau vasarā aicināja “Skola2030” izvērtēšanu neveikt steigā.
Latvijas Radio toreiz vēstīja, ka arodbiedrība pievērsusi uzmanību īsajiem termiņiem, kuros valdības rīcības plānā paredzētas vairākas pārmaiņas.
Turklāt “Skola2030” izvērtēšana nav radusies tikai līdz ar pašreizējo valdību. Jau iepriekšējās valdības rīcības plānā bija paredzēts izvērtēt reformas ieviešanas rezultātus un nepieciešamības gadījumā veikt izmaiņas izglītības standartā, programmās un mācību līdzekļos.
Tāpēc sociālajos tīklos uzdotais jautājums par “vēl vienu reformu” un ministrijas iecere nav gluži viens un tas pats. IZM pašlaik sola esošā satura pārskatīšanu un precizēšanu, kamēr daļa vecāku savos komentāros apraksta citu problēmu – nogurumu no ilgstošām pārmaiņām, mācību materiālu trūkumu un sajūtu, ka arī pēc vairākiem reformas gadiem ne vienmēr ir skaidrs, kas un kā bērnam konkrētajā klasē jāapgūst.
LA.LV par “Skola2030” problēmām rakstījis jau vairākkārt – vecāki sūdzējušies par mājasdarbiem, vērtēšanu un mācību materiālu trūkumu
Diskusija par “Skola2030” nav sākusies tikai tagad. LA.LV jau vairākus gadus publicējis vecāku, skolotāju un izglītības nozares pārstāvju pieredzes stāstus, kuros atkārtojas vairākas līdzīgas problēmas: neskaidri vērtēšanas principi, liela vecāku iesaiste mājasdarbos, projektu pārbagātība, mācību grāmatu trūkums un sajūta, ka dažādos priekšmetos mācību saturs nav pietiekami secīgs.
Par vienu no sāpīgākajiem jautājumiem kļuvuši mājasdarbi. 2024. gada nogalē LA.LV aprakstīja kādas mammas sašutumu par pamatskolā uzdotajiem projektiem un darbiem.
“Ienīstu pamatskolu, Skolu 2030. Tos projektus visu laiku/katrā priekšmetā,” viņa rakstīja sociālajos tīklos. Cits tēvs diskusijā piebilda, ka viņa ģimene izglītības sistēmā izgājusi cauri ļoti dažādiem posmiem, bet tagad vecāki kļuvuši par “skolas turpinājumu”, jo vakaros kopā ar bērniem jātiek galā ar lielu mājasdarbu apjomu.
Toreiz pārsteigumu izraisīja IZM atbilde. Ministrija norādīja, ka mājasdarbu uzdošanu neparedz neviens normatīvais dokuments un tā nav tieša “Skola2030” prasība – par mājasdarbu apjomu lemj konkrētā skola un skolotājs. IZM arī atzina, ka nedēļas nogalēs bērniem vajadzētu būt iespējai atpūsties.
2025. gadā LA.LV atspoguļotā sociālo tīklu diskusijā kritika jau bija vērsta tieši pret mācību satura uzbūvi.
Cilvēki rakstīja, ka vairākos priekšmetos temati esot “samesti krustu šķērsu”, bet matemātikā trūkstot agrāk ierastās secības.
Citi norādīja uz iespējamu neatbilstību starp mācīto saturu un eksāmenu prasībām, kā arī apgalvoja, ka ģimenēm nākas arvien vairāk izmantot privātskolotājus. Tie bija sociālo tīklu lietotāju vērtējumi, nevis LA.LV vai IZM secinājumi.
Īpaši bieži atkārtojusies mācību grāmatu un citu materiālu problēma. Par to runājuši ne tikai vecāki. Bijusī “Skola2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa intervijā atzina, ka viens no projekta klupšanas akmeņiem bijis tieši mācību līdzekļu jautājums. Viņa sacīja, ka projekta sākotnējais mērķis bijis mainīt mācīšanas pieeju, taču sabiedriskā diskusija beigās lielā mērā koncentrējusies uz jautājumu, kāpēc skolotājiem nav vienas gatavas mācību grāmatas un materiālu komplekta. Vienlaikus Oliņa toreiz vērtēšanas praksi raksturoja kā vienu no nopietnajām problēmām.
Šī problēma nav pazudusi arī 2026. gadā.
Augustā LA.LV rakstīja, ka Latvijas skolās joprojām trūkst naudas mācību grāmatām, darba burtnīcām un citiem materiāliem.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka skolās joprojām nākas izmantot kopētas darba lapas un nolietotas grāmatas, bet daļu materiālu finansē pašvaldības. Viņa atgādināja, ka jau “Skola2030” ieviešanas sākumā arodbiedrība brīdinājusi – jaunas programmas vien nepietiks, būs vajadzīgi arī cilvēkresursi, laiks un mācību līdzekļi.
Šogad LA.LV pat izveidojis plašāku rakstu sēriju par izglītības sistēmu. Maijā redakcija rakstīja, ka saņēmusi “vairākus desmitus vēstuļu” no skolēniem, vecākiem, pedagogiem un citiem skolu darbiniekiem par “Skola2030” radītajām problēmām. Vienā no publikācijām bijusī ģeogrāfijas skolotāja un mācību grāmatu autore kritizēja pamatskolas dabaszinību un ģeogrāfijas saturu, uzskatot, ka tajā trūkst secīgas un pietiekami pamatīgas zināšanu apguves.
Arī šķietami nelieli mācību uzdevumi ir kļuvuši par diskusiju avotu. Janvārī LA.LV rakstīja par pirmklasniekam uzdotu uzdevumu “Uzzīmē ģimeni, kādā tu vēlētos dzīvot”. Kāds vecāks sociālajos tīklos jautāja, vai šāds formulējums bērnam neliek domāt, ka viņa pašreizējā ģimene nav pietiekami laba. Citi komentētāji gan tam nepiekrita un norādīja, ka bērns varētu vienkārši uzzīmēt savu esošo ģimeni vai pievienot tai, piemēram, suni, brāli vai māsu.
Savukārt februārī LA.LV rakstīja par bažām, ka daļai jauniešu vājinās pareizrakstības un literatūras zināšanas.
Kāda latviešu valodas skolotāja sociālo tīklu diskusijā stāstīja, ka skolēni nevēlas lasīt pat dažas lappuses, nepārskata izlabotās kļūdas un pēc neilga laika vairs neatceras apgūtās valodas normas.
Arī šajā diskusijā cilvēki problēmas saistīja ar kompetenču pieeju, lai gan konkrēto prasmju pasliktināšanās cēloņus no šādiem komentāriem vien noteikt nevar.
LA.LV publikācijās pēdējos gados tādējādi atkārtojas daži ļoti konkrēti vecāku jautājumi: kur ir saprotamas mācību grāmatas, kāpēc mācību viela jāmeklē dažādās interneta vietnēs, cik daudz skolas darba jāuzņemas vecākiem, kāpēc vērtēšanas sistēma mēdz būt grūti saprotama un vai pēc tik daudzām izmaiņām skolām nevajadzētu dot laiku jau ieviesto sistēmu nostabilizēt.
Pēdējais jautājums izskanējis arī no pašiem skolu vadītājiem. Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda TV24, ko citēja LA.LV, sacīja, ka skolas no sistēmas devušas atgriezenisko saiti ar domu: “stop, piestājam uz mirkli”, un asi kritizēja to, ka pēc “Skola2030” atkal tiek apspriestas jaunas pārmaiņas.
Tieši tāpēc pašreizējā IZM iecere “Skola2030” pārskatīt trāpa jau senā diskusijā. Daļa no ministrijas tagad piedāvātā – skaidrāki sasniedzamie rezultāti katrai klasei, pārskatīta vērtēšana, metodiskais atbalsts un retākas lielas satura reformas – tieši skar jautājumus, par kuriem vecāki un pedagogi LA.LV publikācijās runājuši jau vairākus gadus.
Vai tavi bērni šobrīd mācās skolā? Kas tev un viņiem sagādā visvairāk problēmu, kāds ir tavs viedoklis, ko skolās varētu uzlabot? Raksti savas domas man uz [email protected].
