“Šis vienkārši mani uzvelk tā kā sarkana lupata vērsi.” Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore asi kritizē pārmaiņas izglītības sistēmā 1
Izglītības sistēmā pārmaiņas seko cita citai, taču vienlaikus no skolām tiek prasīti arvien labāki rezultāti. Vai skolotājiem un skolu vadītājiem vispār tiek dots pietiekami daudz laika, lai pielāgotos jaunajām prasībām un reformas varētu pienācīgi izvērtēt?
Par to TV24 raidījumā “Preses klubs” diskutēja Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore, skolotāja, Jūrmalas domes deputāte (LZP) Ieva Taranda, kura asi kritizēja nepārtrauktās pārmaiņas izglītības nozarē un aicināja vismaz kādu laiku skolām ļaut vienkārši strādāt.
Taranda uzskata, ka šobrīd pārāk bieži tiek meklēti vainīgie skolās, nevis vērtēts tas, kā pati izglītības sistēma ar nemitīgajām reformām ietekmē skolotāju un skolēnu darbu.
“Mana nabaga mīļā izglītības joma. Ziniet, tik izļurkāta un tik izčakarēta un tik izšķobīta joma, man liekas, varbūt vēl tikai veselība mūsu valstī. Tas ir kaut kas absolūti nenormāls,” norāda Taranda.
Runājot par skolēnu pārbaudes darbu rezultātiem, Taranda norāda, ka tos nevajadzētu vērtēt atrauti no skolēnu situācijas un izglītības sistēmā notiekošā. Viņa īpaši uzsver arī to, ka eksāmenus kārtojuši bērni, kuri iepriekš mācījušies citā valodā, bet pāreja uz mācībām latviešu valodā notikusi salīdzinoši nesen
“Mani absolūti nekādā brīdī nepārsteidza šie PISA rezultāti. Pirmkārt, jau tādēl, ka lūdzu ņemiet vērā to, ka te ir ļoti, ļoti daudz arī krievalodīgie bērni likuši šos pārbaudījumus. Un ko mēs varam gribēt, ja tikai knapi trīs gadus, mēs mācamies latviešu valodā,” skaidro Taranda.
Tāpēc viņa aicina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par skolām un pedagogiem, balstoties tikai PISA vispārējā izglītības līmeņa pētījuma rezultātiem: “Nevajag sacelt vētru ūdens glāzē. Un pēc ta, skatīties uz skolām, ka skolas nemāk mācīt. Tās ir aboslūti muļķības.”
Taranda aizstāv arī Latvijas pedagogus, uzsverot, ka skolās strādā daudz profesionālu skolotāju, kuri savu darbu dara ar lielu atbildību un mīlestību pret bērniem.
“Mums ir ļoti daudz foršas skolotāja, ārkārtīgi augstas raudzas profesionāļi. Es varu noliekt galvu katras skolotājas priekšā, kurš mīl bērnus, skolu un savu priekšmetu. Lieciet viņus mierā ar visām šīm nenormālām…” norāda Taranda.
Viņasprāt, pedagogi pārāk bieži kļūst par ērtu mērķi, kad sabiedrībā tiek meklēts skaidrojums skolēnu sasniegumiem: “Šis vienkārši mani uzvelk, tā kā sarkana lupata vērsi.”
Viņa norāda, ka skolām ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos jaunajām prasībām, taču reformas tiek ieviestas viena pēc otras. Tarandas ieskatā skolām būtu nepieciešams periods, kurā pedagogiem ļautu koncentrēties uz savu tiešo darbu, nevis nepārtraukti pielāgoties jaunām prasībām.
Viņa arī norāda, ka gadījumos, kad sistēmā rodas problēmas, nevajadzētu automātiski vainot bērnus. Taranda uzskata, ka pašreizējā pieeja rada situāciju, kurā par izglītības sistēmas problēmām beigās tiek vainotas pašas skolas. Viņasprāt, šāds secinājums būtu pārāk vienkāršots, jo netiek ņemta vērā arī pašu reformu ietekme uz izglītības procesu
Taranda pašreizējo situāciju raksturo kā sava veida apjukumu, kas rodas no nepārtrauktas vēlmes kaut ko mainīt: “Tā ir sapīšanās savā meistarībā.”
Tarandasprāt, viens no vienkāršākajiem veidiem, kā saprast, vai ieviestās reformas darbojas, būtu kādu laiku jaunas reformas neieviest. “Gadu, pamēģiniet gadu neiedot mums kaut kādas reformas skolām. Vienkārši neizdodiet nevienu MK noteikumu, kā mums būtu jādara un tad mēs paskatīsimies,” aicina Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore.
