“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
“Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
Foto-LETA

Āboltiņa: Jautājums par valdības krišanu nav darba kārtībā 1

Ja kristu esošā valdība, tad jaunā būtu līdzīga pašreizējai valdībai, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” atzina “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 3
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot
Lasīt citas ziņas

Viņa gan uzsvēra, ka pašlaik darba kārtībā nav jautājums ne par valdības krišanu, ne jauna premjerministra nominēšanu. “Spriežot pēc parlamenta matemātikas, jaunā valdība varētu būt līdzīga esošajai. Vai šīs valdības gāšana tādā gadījumā ir pašmērķis,” teica Āboltiņa.

Politiķe ir pārliecināta, ka politiķi uzticas pašreizējai premjerministrei Laimdotai Straujumai (V). “Esmu pārliecināta, ka esam komanda. Un ir ļoti svarīgi, ka mums ir sapratne par komandu, kurai ir vadītājs, var teikt – kuģa kapteinis, kas spēj dot uzdevumu un prasīt no komandas rezultātus. Premjeram tā ir vislielākā atbildība. Ja valdība ir tik ilgi nostrādājusi, tas nozīmē, ka komanda savam kapteinim uzticas,” teica Āboltiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa tic, ka šī brīža situācijā ikviens Vienotībā spēj nolikt malā savus aizvainojumus un personīgās ambīcijas, lai strādātu komandā savas valsts drošībai, labklājībai un izaugsmei.

Politiķe gan atzina, ka valdības stabilitāti publiski apšaubīt ļauj arī Latvijas politikā nebijušais gadījums ar satiksmes ministra Anrija Matīsa (V) demisijas pieprasījumu. “Vienotībai” bija gan frakcijas, gan valdes sēde par šo tēmu, bet Āboltiņa joprojām nevar izskaidrot, kāpēc ministram, kurš ir gatavs uzņemties politisko atbildību un kurš ir no “Vienotības”, nedod iespēju demisionēt pašam.

“Satiksmes ministra jautājums ir palicis bez atbildes, un tas nav izskaidrots arī sabiedrībai. Šādā situācijā lēmums par Matīsa atlaišanu ir dīvains. Un tad jāvērtē: vai, pieņemot konkrēto lēmumu, tiek atrisināta problēma, kas bijusi par pamatu demisijas pieprasīšanai? Sabiedrība gaida atbildes: kas notiks ar “airBaltic”, kas notiks ne tikai ar “Pasažieru vilcienu”, bet arī kas būs nākamais “Latvijas Dzelzceļa” vadītājs un kas notiks ar “Rail Baltica”? Ir gara virkne ar svarīgiem jautājumiem, kas tiešā veidā ietekmē sabiedrības dzīvi,” skaidroja Āboltiņa.

Kā ziņots, lai gan koalīcijas partneri publiski uzsver, ka Straujumas vadīto valdību gāzt neplāno, neoficiālās sarunās atsevišķi politiķi pauž, ka valdības maiņa ir gandrīz nenovēršama.

Āboltiņa iepriekš vairākkārt uzsvērusi, ka pašlaik prioritāte ir nākamā gada valsts budžeta pieņemšana. Līdz ar to valdība un partneri pašlaik strādā pie šiem jautājumiem. Tāpat notiek gatavošanās vēl vienam svarīgam pasākumam – Straujumas kā valdības vadītājas dalībai novembra beigās notiekošajā ekonomikas forumā Ķīnā, atgādināja Āboltiņa.
Arī pati Straujuma vairākkārt apgalvojusi, ka jautājums par viņas demisiju nav darba kārtībā.

Reklāma
Reklāma

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, vaicāts, vai kāds pašlaik vēlas gāzt Straujumas valdību, atbildēja noliedzoši. Viņš neredzot, ka kāds varētu būt “briesmīgi priecīgs”, ja kristu Straujumas valdība. Iepriekš politiķis jau bija norādījis, ka ZZS atbalsta to, ka Straujuma turpina vadīt Ministru kabinetu. Viņš sacīja, ka pašlaik vissvarīgāk risināmie jautājumi ir valsts budžets un situācija ar aviosabiedrību “airBaltic”.

Pašlaik kopumā ir izveidojusies neskaidra situācija, jo “Vienotība” nevirza kandidatūru satiksmes ministra amatam, kas kļuva vakants, kad Straujuma no tā atbrīvoja savu partijas biedru Anriju Matīsu, norādīja Brigmanis.

Vaicāts, vai par pašreizējo situāciju ir notikušas sarunas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, politiķis atbildēja, ka viņam bijusi iespēja “aprunāties ar prezidentu” neformālā gaisotnē Liepājas koncertzāles atklāšanas laikā. Sarunas detaļas politiķis gan neatstāstīja.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars aģentūrai LETA pauda viedokli, ka gāzt valdību “gāšanas pēc” nebūtu atbildīgi. Tomēr arī viņš sacīja, ka no “Vienotības” puses esot pretrunīgi signāli, kas VL-TB/LNNK dara uzmanīgus. Dzintars uzskata, ka valdības stabilitāte būs atkarīga arī no iekšējās situācijas “Vienotībā”.

Arī Valsts prezidents Vējonis uzskata, ka šūpot valdību pašlaik nebūtu pareizi. “Valdībai ir jābūt stabilai, ir jāpieņem budžets, kā arī citi jautājumi, tie paši skolotāju darba samaksas jautājumi. Beidzot jāpieņem lēmumi! Pašlaik šūpot valdību, manuprāt, būtu visnepareizākais,” uzsvēra prezidents.

Vējonis sarunā ar aģentūru LETA apliecināja, ka viņam “nepārtraukti notiek politiskās debates ar dažādām politiskajām partijām”, un to laikā formāli un neformāli tiek pārrunāti dažādi jautājumi. Vaicāts, vai šādās tikšanās laikā diskutēts arī par jaunas valdības veidošanas iespējām, viņš retoriski vaicāja: “Kādēļ jāveido jauna valdība, ja jau šī strādā, un tai jāturpina strādāt?” Prezidents arī sacīja, ka jau iepriekš apliecinājis, ka tiekas un tiksies ar politiskajām partijām, lai pārrunātu nozīmīgus jautājumus.

Tikmēr politikas kuluāros gan tiek pausts, ka pēc budžeta pieņemšanas valdība varētu mainīties. Kāds no koalīcijas politiķiem neoficiāli izteicās, ka pēc valsts budžeta pieņemšanas un laika posmā līdz Jaunajam gadam valdības krišana ir gandrīz neizbēgama un Straujumas vadīto Ministru kabinetu varot glābt vien brīnums.

Tomēr reizē politiķi pauž, ka valdības liktenis ir atkarīgs arī no pašas premjerministres attieksmes un izvērtējuma savām darba spējām. Koalīcijas partneri norāda, ka šis jautājums būs atkarīgs galvenokārt no “Vienotības” un tās politiķu vēlmes saglabāt pašreizējo valdību.

Tāpat to ietekmēšot kādas citas personas gatavība uzņemties valdības vadītāja amatu, rēķinoties, ka tas būs smags darbs, kurā jābūt gatavam pieņemt atbildīgus lēmumus.

No Āboltiņas politiskajiem konkurentiem izskanējis arī skeptisks vērtējums par bieži publiski apspriesto iespēju viņai ieņemt premjera posteni, jo pēc gadījuma pensionāru piketā pie Saeimas Āboltiņas nominēšanai un apstiprināšanai amatā varētu traucēt iedzīvotāju negatīvā attieksme

Koalīcijas politiķiem varētu nebūt iebildumu, piemēram, pret bijušā Eiropas Savienības komisāra Andra Piebalga kandidatūru valdības vadītāja amatam, taču no otras puses tiek apšaubīta viņa paša gatavība izšķirties ieņemt šo amatu.

Tāpat kuluāros izskan šaubas par ZZS vēlmi uzņemties valdības vadīšanu, jo pašreizējā situācija šim politiskam spēkam esot pat izdevīgāka. Tomēr šāda iespēja netiek arī izslēgta.

ZZS veidojošās partijas “Latvijai un Ventspilij” līderis Aivars Lembergs telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” norādījis – ja rastos tāda nepieciešamība, arī ZZS varētu izvirzīt savu Ministru prezidenta amata kandidātu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.