Ekonomika
Bizness

Valsts apēd sēklas kartupeļus. Par eksporta atbalstu un “kapitālā remonta” blaknēm0


Inese Andersone: “Trīs galvenās vajadzības pašlaik: trūkst finansējuma eksporta tirgu apgūšanai, trūkst darbaspēka ražošanas uzņēmumos, finanšu tirgus kapitālā remonta rezultātā uzņēmēji zaudē daudzus darījumus.”
Inese Andersone: “Trīs galvenās vajadzības pašlaik: trūkst finansējuma eksporta tirgu apgūšanai, trūkst darbaspēka ražošanas uzņēmumos, finanšu tirgus kapitālā remonta rezultātā uzņēmēji zaudē daudzus darījumus.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Janvārī nodibināta Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets”. Nosaukums liecina, ka pazīstamā sarkano žakešu kustība nolēmusi nopietnāk aizstāvēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu intereses.

Vai tā ir neuzticība uzņēmējus apvienojošajām organizācijām, kur, piemēram, LTRK ir pat sava Eksporta padome, – to vaicāju “The Red Jackets” kustības aizsācējai un vienai no jaundibinātās asociācijas līdzdibinātājām Inesei Andersonei, “GatewayBaltic” valdes priekšsēdētājai.

Inese Andersone: Pirms septiņiem gadiem eksporta veicināšanai izveidojām kustību “The Red Jackets”, kas balstījās uz entuziasmu. Organizējām apmācības, veiksmīgākajiem eksportētājiem pasniedzām sarkanās žaketes.

Laika gaitā mums izveidojās domubiedru pulks, kas saprata, ka eksporta atbalstam vajag stiprāku balsi – dialogā ar dažādām politiku veidojošām organizācijām, ar valsts struktūrām. Lielās asociācijas, kā, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kur mēs esam aktīvi biedri un sadarbības partneri, pārstāv divarpus tūkstošus biedru – gan mazos ražotājus, gan vairumtirgotājus un veikalniekus.

Eksportētāju balss tajā dažādo interešu korī pazūd. LTRK iestājas gan par nodokļiem, gan par nepieciešamajām reformām, un eksportētāju vajadzības nav pirmajā dienaskārtībā.

Nepietiek ar sarkanu žaketi, lai ieietu Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē?

Jā, tas ir viens no iemesliem, jo asociācija tomēr ir vienīgā platforma, lai varētu pārstāvēt vienādu interešu grupu un atrisināt kādu konkrētu problēmu.

Kādas ir eksportētāju īpašās vajadzības, kuras vēl nav ielobētas likumos vai Ministru kabineta noteikumos?

Ar eksporta jautājumiem darbojos kopš 2004. gada un esmu pieredzējusi, ka katrā periodā šīs vajadzības mainās.

Trīs galvenās pašlaik ir: trūkst finansējuma eksporta tirgu apgūšanai, trūkst darbaspēka ražošanas uzņēmumos, finanšu tirgus kapitālā remonta rezultātā uzņēmēji zaudē daudzus darījumus.

Paredzētais atbalsta finansējums eksporta tirgus apgūšanai ir iztērēts, bet citās programmās atvēlētais finansējums nav ne tuvu apgūts.

Ieejot jaunos tirgos, atbalsts dalībai starptautiskās izstādēs ir viena no eksportētāju vajadzībām. (Pēc notikušās intervijas Ekonomikas ministrija samazināja Biznesa inkubatoru finansējumu par četriem miljoniem eiro un piešķīra “Starptautiskās konkurētspējas veicināšanai” 7,4 miljonus. – Red. piez.).

 

Kā jums traucē banku politika “netīrās naudas” atmazgāšanas novēršanā?

Eksportētāji zaudē darījumus, jo bankas jautā par klientu ienākumu izcelsmi.

Jau tā ir grūti globālajā tirgū pārdot savu preci, bet, kad eksportētājs ir dabūjis klientu, banka prasa, lai klients izģērbjas – pierāda ienākumu avotus.

Šeit neatver kontus augsti kvalificētiem darbiniekiem, piemēram, programmētājiem no Indijas.

Valsts amatpersonas, politisko partiju līderi, Latvijas Bankas eksperti, ekonomisti – visi vienā balsī atzīst, ka Latvijas tautsaimniecības nākotne atkarīga no spējas eksportēt. Tas sakrīt ar reālpolitiku?

Virsrakstu līmenī to neviens neapšauba, jo mēs kā maza ekonomika nemaz nevaram patērēt visu to, ko mūsu ražotnes saražo.

Bet praksē… Kad rudenī novācam kartupeļu ražu, vienu bumbuli no cera atstājam sēklai. Eksportētājiem no valsts budžeta nepienākas nekas, viss līdzšinējais atbalsts bāzējas uz Eiropas Savienības fondu finansējumu.

Valsts neatstāj sēklas kartupeļus?

Neatstāj. Kaimiņvalstīs atstāj. Igaunijā un Lietuvā atbalsta lielos eksportspējīgos uzņēmumus – vai nu izstādēm, vai tirdzniecības misijām, vai tirgus izpētei, vai jaunu produktu radīšanai.

Produkta konkurētspējai ir svarīgi, lai valsts nosegtu izmaksas, kas saistītas ar jauna tirgus apgūšanu.

Otrs, kas nepieciešams no valsts un ko aizsāka “The Red Jackets” kustība, ir vienota Latvijas tēla veidošana eksporta tirgos.

Kāds tad ir “Made in Latvia”? Šajos gados esam pieredzējuši dažādus tēlus, kas ik pa laikam mainās. Mēs gribam tādu vienu, ko mēs pienaglojam…

 

Jā, bija “Zeme, kas dzied”, bet investīciju piesaistei LIAA izveidoja “Magnetic Latvia”. Šī valdība deklarācijā ierakstījusi “vienotu un pozitīvu tēlu par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem”. Jūs gribat citu un savu? Bet varbūt taisnība ir jaunajam LIAA direktoram Kasparam Rožkalnam, ka uz katru ārvalsti jātēmē atšķirīgs un tur saprotams Latvijas tēls?

Svarīga ir tā ziņa, ko nes sauklis. Vajadzīgs špikeris Latviju pārstāvošām organizācijām, kas tiekas ar ķīnieti, vācieti vai krievu – kas ir tā viena galvenā lieta vai piecas tēzes, ko uzsveram.

Igaunija ir digitāla. Mēs asociācijā gribam izveidot tēlu, ko eksportējošie uzņēmumi varētu izmantot savā mārketingā vai preču iepakojumā. Varbūt tas ir “Created in Latvia” – atpazīstama zīme.

 

Ar ko tāda atšķirtos no “Made in Latvia”?

Ar dizainisku smuku simbolu – līdzīgi, kāds ir Austrālijai, Kanādai, Anglijai. Nevis noslēpt maziem burtiņiem.

Re, te uz galda spēļu iepakojuma es varētu likt šo simbolu, man rādīja “Brain Games” valdes priekšsēdētājs Egils Grasmanis. “Made in Latvia” viņš nevar likt, jo tās nav ražotas Latvijā. Tās šeit ir izgudrotas.

Lai jūs risinātu savas trīs problēmas un piedāvātu jaunu zīmolu, svarīgi apzināties, kas aiz jums stāv. Asociāciju dibinājuši vairāki uzņēmumi – “Balticovo”, “Skonto Prefab”, “Brain Games”, “Ette Tete”, “Krassky”, “Nordtext”, jūsējais un… viss. Bet sarkanās žaketes ir saņēmuši…

…120. Šis ir tikai pirmais solis, aicinājām visas “sarkanās žaketes”, šie atsaucās pirmie. Esmu pārliecināta, ka mums pievienosies arī citi.

Domājam eksportētājiem piesaistīt “mentorus”, kas varētu palīdzēt pat vadības līmenī. Pirms pēdējoreiz pasniedzām sarkanās žaketes, veicām pētījumu par eksportspēju. Secinājām, ka eksportētāju zīmoli kļuvuši profesionālāki.

Tagad mūsu asociācijas trīs uzdevumi: eksportētāju zīmols “Created in Latvia”, eksportētāju atbalsts, kapacitātes celšana –apmācība, mentorings, pieredzes apmaiņa.

 

Par kādu naudu?

Izmaksas ceram segt ar biedra naudām – atkarībā no apgrozījuma mazākiem biedriem jāmaksā 600 eiro gadā, bet lielākiem – 960 eiro. Ir mums arī atbalstītāji – banka “Citadele” un “DDB Latvia”.

 

Vai pie “sarkanās žaketes” ir vieglāk tikt nekā Eksportētāju asociācijā?

Mums vairāki vaicājuši: “Kāpēc man nav sarkanas žaketes?” Priekšnosacījumi, lai kvalificētos, ir šādi: preču vai pakalpojumu eksportam jābūt vismaz viena miljona eiro apmērā.

Tad ārvalstu zīmolus atsijājam no Latvijas zīmoliem. Tādu eksportētāju Latvijā ir ap sešsimt. Tad “DDB Latvia” veic zīmola auditu, pēc kura paliek kādi divsimt uzņēmumi. Tālāk vērtējam finanšu rādītājus (apgrozījumu, nodokļus, abus tos pārrēķinātus uz vienu darbinieku), apskatāmies mājaslapu.

Tiem, kuri iekļuvuši “TOP100”, lūdzam aizpildīt anketu par eksporta tirgiem. Uzņemam tos, kuri gatavi būt atklāti, dalīties ar informāciju un pieredzi. Tādi parasti ir kādi 30 līdz 50, līdz beidzot žūrija izvēlas tos desmit, kuriem attiecīgajā gadā pasniedz sarkanās žaketes.

Ik pa diviem gadiem žaketes pasniedzam lielajiem eksportētājiem, bet sarkanās vestes – “uzlecošajām eksporta zvaigznēm”. Interesanti, ka vairāki ir mūzikas instrumentu, mikrofonu vai ar mūziku saistītu lietotņu radītāji.

Izveidojas tāds mūzikas klāsteris – no Dziesmu svētkiem un operzvaigznēm, “Positivus” un Siguldas festivāliem līdz mūzikas tehnoloģiju uzņēmumiem. Arī tas var veidot tēlu.

 

Asociācijā jūs pārstāv uzņēmums “Gateway&Partners”. Es tādu Uzņēmumu reģistrā neatrodu.

“Gateway&Partners” ir SIA “GatewayBaltic” preču zīme. Uzņēmumu vēl neesam pārreģistrējuši.

Ārpus Latvijas apritē esam pārgājuši uz “Gateway&Partners”, jo strādājam ar Turcijas uzņēmumiem, kuriem palīdzam iekļūt Norvēģijas tirgū. Gruzijas IT nozarei palīdzam iekļūt Kazahstānas tirgū.

Saistītie raksti

Moldovas vīnus vedam uz Beļģiju. Vārds “Baltic” sāka mūs vilkt uz leju. “Gateway&Partners” franšīzes ņēmēji ir Moldovā, Bulgārijā, Gruzijā, Rumānijā. Sarunas notiek ar Albāniju, Maķedoniju un Ukrainu. No apgrozījuma mums līdz 70 procentiem ir eksports.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.