Anita Daukšte: Aizejošās Saeimas sīkmanīgā bilance
24
Ir tāds teiciens: beigas labas, viss labs. Diemžēl šo nevarēs attiecināt uz aizejošo 14.Saeimu, jo tā neilgi pirms nākamās, 15. Saeimas sanākšanas nav pārliecinājusi par spēju strādāt tā, lai mums būtu pārliecība par tautas priekšstāvju nesavtīgumu un taisnīgumu kā augstāko prioritāti.
Kāds vaicās – ko tad tik sliktu Saeima ir sadarījusi? Tiešām – ja skatāmies vispārināti, jau ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu, kas iezīmē 2/3 Saeimas sastāva maiņu, ir dots vērtējums, un vairāk varētu arī neko neteikt. Bet reizēm būtiskā aina paveras tieši caur sīkumiem, it kā ne tik svarīgām niansēm.
Piemēram, viens no pēdējiem Saeimas steidzamības kārtā pieņemtajiem likumprojektiem būs par deputātu kompensācijām – no Saeimas kārtības ruļļa plāno svītrot normu par deputātu izdevumu kompensācijām, lai turpmāk tās regulētu Atlīdzības likumā.
Kompensāciju apmērus un piešķiršanas nosacījumus ar grozījumiem gan nemaina. Stāsts par to deputātu kompensācijām, kas nav ievēlēti no Rīgas – par dzīvokli un transportu ir cilāts ilgi, un nu tagad ir arī kādi lēmumi – bet arī ne līdz galam. Vai, iekļaujot, piemēram, tiem, kas nav ievēlēti no Rīgas, to summu algā (par dzīvokļa īri un/vai transportu) – nesanāks, ka valsts maksās vēl dārgāk?
Atkal šis jautājums tiek pārcelts uz nākamās Saeimas pleciem, kura, visticamāk, to muļļās vēl ilgi, beidzot ar to pašu – proti, pierādījumu, ka daudzi deputāti ir sīkmanīgi naudaskāri, jo pamanās negodprātīgi izmantot privilēģijas. Jā, privilēģijas, jo šādas kompensācijas ir privilēģijas un tām nu jau sen nav īsti sakara ar taisnīgumu atalgojumā starp tā dēvētajiem “Rīgas” un “lauku” deputātiem. Atalgojumam jābūt saistītam ar pienākumu apjomu un darba rezultātu, nevis dzīvesvietas attālumu no pilsētas – tā, kā tas ir visiem citiem “parastajiem” darba ņēmējiem.
Muļļāšanās ap kompensācijām visu 14. Saeimas sasaukumu pierādīja, ka to lēmumu pieņemšana, kas attiecas uz pašu labklājību, ir smaga un teju neiespējama, ja vien nav ar pluszīmi savā finanšu uzskaitē.
Vēl viena “pagātnes palieka” deputātu finansēs, 14. Saeimai aizejot, būs kompensācija trīs mēnešalgu apjomā. Kā jau minēju, šāda kompensācija par nepārvēlēšanu pienāksies divām trešdaļām esošās Saeimas pārstāvjiem – rupji rēķinot, valsts nodokļu maksātāji šķirsies no teju miljona eiro.
Atkal jau – pat “mirstīgajiem” Saeimas darbiniekiem, kuriem līdz ar aizejošo Saeimu nāksies pamest darba vietas, kompensācija būs vienas mēnešalgas, bet nepārvēlētajiem deputātiem – triju mēnešalgu apjomā – aptuveni 13 tūkstoši eiro pirms nodokļiem “parastajam” deputātam. Ja ieņemts kāds amats – kompensācija būs jau mērāma virs 20 tūkstošiem eiro.
Atkal jau jautājums – kāpēc? Jo vēlētāji nenovērtēja? Ielika, tā teikt, sliktu atzīmi par darbu? Šeit atkal pazūd taisnīguma un samērīguma princips.
Vēl viens jautājums, kurā 14.Saeima tā kā ar karaļa Midasa pieskārienu ir sačakarējusi labu lietu, turklāt to paveikusi pēdējā darbības mēnesī, ir stāsts par Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Indijas pārstāvei Divjai Kananai Višvanatai.
Sengrieķu mitoloģijā karalim Midasam tika dota spēja visu, kam pieskaras, pārvērst zeltā. No sākuma viņš par to priecājās, bet vēlāk saprata, ka zeltā pārvēršas arī ēdiens un vīns, ko viņš vēlas baudīt. Sākotnējā brīnišķīgā iespēja izrādās pilnīgs posts.
Nu, lūk, un Saeima ar šo pilsonības piešķiršanu (it kā?) zinātniecei ir pilnībā sacūkojusi ideju par to, kas ir nopelni Latvijas labā par kuriem būtu piešķirama pilsonība. Aklā paļaušanās uz Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ivara Kalviņa ieteikumu, vēlreiz apliecināja, ka deputāti pieņem lēmumus pavirši un neiedziļinoties. Var tagad vainot Kalviņu, ka zinātniskās publikācijas indietei ir izrādījušās viduvējas, un izglītība un doktora grāds – iespējams, nekāds. Bet lēmumu par pilsonības pieņemšanu nepieņēma Kalviņš, bet gan deputāti. Tātad arī tā ir viņu pilna atbildība – tīrīt kauna pleķi no sava mundiera.
Un vēl – jau pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem brazīliešu blogerim Felipem bija dīvains lēmums (starp citu – jūs pēc tam esat redzējuši/dzirdējuši kādus viņa jaunos sasniegumus Latvijas popularizēšanā?), tagad ar indieti Višvanatu, tas kļuvis par pilnīgi atmetamu kārtību. Tā teikt, sabojāja labu lietu.
Kā minēju sākumā – “beigas labas, viss labs” –
tomēr 14.Saeimas aiziešana atstās tādas sīkumainas mieles. Nespēja sagādāt tautai, Raiņa vārdiem runājot, “lieluma brīdi”, divām trešdaļām pametot parlamentārās politikas skatuvi.
