Anita Daukšte: Kam skādēs “Vilkača” zobi
0
Latvijā 11. augustā sākta operācija “Vilkatis”, kuras mērķis ir vērsties pret nelegālo migrāciju, tās norise plānota līdz augusta beigām. Par operācijas rezultātiem spriest, protams, vēl grūti, bet tā ir ārkārtīgi nozīmīgs notikums Latvijas drošības situācijas stiprināšanā. Ja ne citādi, tad psiholoģiski noteikti, īpaši tagad, kad migrantu iebrukums no Marokas Spānijas anklāvā Seutā satricinājis kopējo Eiropas migrācijas politiku un radījis kārtējos draudus mierīgai Eiropas pastāvēšanai.
Būs daudzi, kas teiks – šādi draudi ir radīti jau līdz ar pirmajām Sīrijas bēgļu kolonnām, kas toreizējās Vācijas kancleres Angelas Merkeles aicināti, ieradās Eiropas kontinentā. Jā, tas bija sākums. Bet tagad aizvien skaidrāk atklājas, ka Eiropai būs jāmaina savi priekšstati par vispārcilvēciskām, ja vēlaties – pat kristīgām vērtībām, lai tiktu galā ar tiem labākas dzīves kārotāju bariem, kuri nu jau jādēvē pat ne par migrantiem, bet par okupantiem. Jo ielaušanās svešas valsts teritorijā ir okupācija, pat ja to nedara ar ieročiem rokās un bez šķietamas valstiskas pavēles šādi rīkoties.
Pret okupantiem jāvēršas ar spēku, un spēka pielietošana pret šķietami neapbruņotiem cilvēkiem ir morāles un vispārcilvēcisko vērtību latiņa, ko pārkāpt ir visgrūtāk.
Latvijas gadījumā – vieglāk – jo “Latvijas robežu kā hibrīdkara elementu izmanto Krievija, caur Baltkrieviju uzbrūkot mūsu infrastruktūrai,” vakar uzsvēra premjers Andris Kulbergs, vēlreiz atgādinot, ka šis ir jautājums arī par Eiropas ārējās robežas drošību.
Kā zināms, Kulbergam kopumā ir visai pasveši diplomātiskie smalkumi gan izteicienos (lai atceramies slaveno “sūdu” un “mēslu” no NVO un valdības sanāksmes, vai arī norādes igauņiem par dzīvošanu sapņu pasaulē “Rail Baltica” pabeigšanas termiņu jautājumā).
Neko daudz no Kulberga neatpalika iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, kurš vēstulē Spānijas iekšlietu ministram kritizējis šīs valsts migrācijas politiku pēc masveida migrantu iebrukuma Seutā. Vēstulē politiķis norādījis, ka Spānija ar saviem lēmumiem esot vājinājusi ārējās robežas aizsardzību un radījusi riskus visai Šengenas zonai. Un – vai tad Dombravam nav taisnība, jūs teiksiet? Protams, ir!
Būtībā Dombravas vienīgais pārkāpums šeit ir diplomātiskās etiķetes un tās netveramās smalkjūtības uztverē, kādai ir jābūt starpvalstu attiecībās. Greizi pasniegta “tulkojumā” no Jaunās Vienotības vadītās ārlietu sfēras pārstāvjiem, šāda vēstule var radīt misēkļus attiecībās ar Spāniju, bet… Nu, ja pie varas pēc sociālista Pedro Sančesa Spānijā nāks konservatīvie, kā tas ir Itālijā, kur premjere Džordžija Meloni ne tikai rakstīja vēstules, bet līdz 15.augustam atjaunoja robežkontroli ar Spāniju, tad, protams, Dombravas vēstule izskatītos gluži citādi nekā tagad.
Latvija tādas spāņu “Seutas” miniapjomos piedzīvo nu jau vairākus gadus, un ir mēģinājusi vairākkārt ieskaidrot nosacītajai “Briselei”, ka tas ir hibrīduzbrukums. Diemžēl Briselei kā žirafei, kakls garš, un lēni pielec. It kā jā, bet tajā pašā laikā – ne sevišķi.
Bet atgriežamies pie Latvijas “Vilkača”. Vienlaikus ar tā sākumu tika paziņots par nelegālo migrantu izrakto tuneli Latvijas robežas šķērsošanai no Baltkrievijas. No vienas puses – var sākt spriedelēt, cik tā robeža pasargāta utt., jo tuneļus jau vienā dienā neizraksi, utml. No otras puses – labi, ka tāds ir atklāts, jo tam ir vēlreiz jāpārliecina nosacītie skeptiķi, ka hibrīduzbrukumam ir organizēts mehānisms un ievērojami resursi, kuriem jāliek kas pretī, nevis jāatstāj caurumaina ES ārējā robeža. Turklāt vēl kāda- nevis ar kā Spānijai ar Maroku, kuras valdība gan ir viltīga un naudaskāra, bet tomēr ne vienkārši brutāli agresīva un totalitāra sistēma kāda ir Krievijā un Baltkrievijā.
Ministru prezidents vakar teica, ka “Vilkača” nosaukums izvēlēts nejauši, tāpēc, ka “latvisks”. Es gan uzskatu, ka vārdiem, ir ļoti liela nozīme. “Vilkatim ” jākož nelegālajai migrācijai un tās organizatoriem gana sāpīgi, jo nelegālie migranti šobrīd ir jāuztver kā okupanti un šīs rīcības organizatori ir uzskatāmi par tādiem pašiem pretīgiem kolaborantiem un “tanku bučotājiem” kā pagājušā gadsimtā padomju varas līdzskrējēji.
