Arī pārējie bēgļi pametuši Latviju 7
Latviju pametuši arī pēdējie divi no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma Eiropas Savienības (ES) bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros, atklāts Latvijas Televīzijas (LTV) demonstrētajā dokumentālajā filmā “Bēgļiem ir sejas”.
Filmā vēstīts, ka Latviju kopā ar sievu pametis arī Robels, kurš strādāja patvērumu meklētāju centrā Mucenieki par tulku. Septembrī viņš darbu uzteicis un devies labākas dzīves meklējumos uz Vāciju. Jau iepriekš viņš bija atzinis, ka iekārtot dzīvi Latvijā bēglim ir teju neiespējami.
LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” jau ziņoja, ka no 23 bēgļiem, kurus Latvija uzņēma ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguva patvēruma statusu, 21 cilvēks jau Latviju ir pametis un devies uz Vāciju. Tagad Latviju pametuši arī pēdējie divi no pirmajiem valstī uzņemtajiem bēgļiem.
Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu patvēruma statusa saņēmējam pēc statusa iegūšanas Latvijas valsts nav jāinformē par savu vēlēšanos pamest Latviju. Ja patvēruma saņēmējs nevēlas Latvijā dzīvot, tad viņam tāpat kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir brīva iespēja ceļot un pārcelties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm.
Katram patvēruma statusu saņēmušajam ārvalstniekam Latvija mēnesī maksā 139 eiro pabalstu, kā arī 97 eiro par katru nākamo ģimenes locekli. Alternatīvo statusu saņēmušajiem pabalstu maksā deviņus mēnešus pēc statusa piešķiršanas, bet bēgļa statusu ieguvušajiem pabalstu maksā veselu gadu.
PMLP skaidroja, ka pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona ir mirusi, ja persona gūst ienākumus, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu vai arī ja persona par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu notiesāta ar brīvības atņemšanu. Tāpat pabalsta izmaksu var pārtraukt, ja persona iztikas līdzekļu deklarācijā norādījusi nepatiesas ziņas un zaudējusi bēgļa vai alternatīvo statusu.
Pamatojoties uz iepriekš minētajiem noteikumiem, PMLP neesot tiesiska pamata bēgļiem vai personām ar alternatīvo statusu, kas vairs neuzturas patvēruma meklētāju centrā Muceniekos, neizmaksāt attiecīgo pabalstu.
Jau ziņots, ka Latvija atbilstoši ES pārvietošanas programmai no Eiropas dienvidvalstīm un Turcijas jau uzņēmusi 69 patvēruma meklētājus. Daļa no patvēruma meklētājiem jau pārtapuši patvēruma saņēmējos. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā. Kopumā pagaidām no pārvietotajām personām bēgļa statusu ir ieguvušas piecas personas, savukārt alternatīvo – 18 personas.
Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm – Grieķijas un Itālijas -, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm – šobrīd tas notiek no Turcijas. Pēc nogādāšanas Latvijā, PMLP ir jālemj, vai piešķirt patvērumu – bēgļa vai alternatīvo statusu. Tāpat Latvijā regulāri, visbiežāk, nelikumīgi, caur zaļo robežu nokļūst ārvalstnieki, no kuriem daļa pēc aizturēšanas lūdz patvēruma statusu Latvijā.
