Atrod pusi no nozagtiem auto 2
No šogad līdz 1. jūnijam nozagtajiem 359 auto atrasti ir 150. 2016. gadā kopā tika nozagti 782 auto, no kuriem atrada 427. 2015. gadā attiecīgi no nozagtajiem 973 atrada 480. No skaitļiem redzams, ka tendence nemainīga: atrod pusi no nozagtā. Te gan jāsaka: jo jaunāks auto un profesionālāk nozagts, jo mazākas cerības, ka atradīs. Biežāk atrod vecas mašīnas, kuras nereti kāds rads vai paziņa bez atļaujas paņēmis vai auto neskaidros apstākļos kaut kur aizmirsts.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes 2. nodaļas (atbild par auto zādzībām) pārstāvis Māris Žilinskis saka: “Kopš atkal sāk palielināties auto zādzību skaits, priekšniecība mums šo noziegumu veidu noteikusi kā vienu no prioritātēm.”
Kāds ir policijas skaidrojums, kāpēc zog vairāk?
M. Žilinskis: Tirgus pieprasa. Un tagad vieglāk nozagt jaunus auto, kas aprīkoti ar vienkāršu palaišanas podziņu. Aparatūru, kas atbloķē šo “Keyless Go” sistēmu, var nopirkt Krievijā. Tā nav lēta, maksā daudzus tūkstošu, pat līdz 50 000, taču acīmredzot atmaksājas.
Kur ir šis zagto auto tirgus?
Gan Latvijā, gan austrumvalstīs. Latvijā izjauc rezerves daļās, uz austrumiem ved tur, kur vieglāk legalizēt. Tā, piemēram, pagājušā gadā noķērām grupējumu, kas pa dzelzceļu specializētajos autovagonos veda sazagto (arī Vācijā, Austrijā, Francijā) no Lietuvas caur Latviju uz Tadžikistānu. Grupējuma vadonis bija Tadžikistānas pilsonis, organizācija notika Lietuvā, galvenie darītāji – Lietuvas pilsoņi, bet bija arī latvieši.
Kā zagtie auto tika pāri robežām?
Labs jautājums… Bet jāsaprot, ka tie nebija pilni vagoni ar zagtiem auto – tie bija starp legāliem, piemēram, vienā vagonā viens zagtais auto, pārējie – legāli.
Uz kurieni vēl iet zagtie auto?
Uz Krieviju, tāpat Lietuvu, no kurienes savukārt uz visām debess pusēm.
Kā zagļi izvēlas auto markas?
Zog to, ko pieprasa.
Vai auto arī laupa?
Pēdējā laikā tādu gadījumu ir maz. Kāpēc laupīt, par ko draud smagāks kriminālsods, ja uz ielas stāv atstāts tāds pats auto?
Kādas ir tendences Lietuvā un Igaunijā?
Principā tādas pašas kā Latvijā. Igauņi gan tikuši vaļā no Lietuvas zagļiem – tie laikam tagad pie mums pārmetušies…
Bet latvieši taču arī zog?
Protams. Gan pašu mājās, gan Igaunijā un Lietuvā. Piemēram, janvārī Rīgā, Ķengaragā, nozaga “Honda Accord”, kuru ar pavadošo mašīnu no Lietuvas aizturējām uz Elejas šosejas. Starp garnadžiem bija arī Latvijas pilsonis. Pagājušogad noķērām grupējumu, kas uz Lietuvu transportēja “Toyota Verso” – auto, kuri agrāk zagļus neinteresēja. Bet laikam parādījās pieprasījums, turklāt grupējums bija iegādājies sistēmu, ar kuru varēja bloķēt tieši šajā automašīnā iebūvēto sistēmu un kuru auto pieņēma par savu. Pēdējo gadu fenomens ir organizētas grupas, kuru dalībnieki dzīvo vienā valstī, bet darbojas citā. Latvijā uzdarbojas mobilas grupas no Lietuvas. Ir tādas, kas zog tikai auto, ir tādas, kas apzog mājas un pie reizes, ja ir iespējas, paņem arī auto.
Policija strādā, bet mēs katram auto nevaram izstāvēt klāt. Īpašniekiem pašiem jāizsver riski. Jāliek papildu signalizācija, jo diemžēl autorūpnīcās uzlikto viegli apiet. Ja atstāj sētā, tad jāslēdz vārti. Jāliek kameras. Ja ir dārgi auto, jāliek dārgi GPS, jo lēto GPS signālus var noslāpēt. “Keuyless Go” atslēgas jāglabā speciālos makos (tie maksā dažus eiro), jo tad to signālus nav iespējams nopeilēt. Ir arī speciālas autovadītāja reģistrācijas kartes un izsekošanas sistēmas, kas gan ir daudz dārgāks prieks, piemēram, izsekošanas sistēmas abonēšanas maksa mēnesī ir 210 eiro.
