Vainags virs tukšuma? 2
Izcilības balva ir gluži kā krāšņs kronis, un pilnīgi saprotams kultūras ministres prieks gan par tās ieviešanu kopumā, gan par to, ka uz pirmo balvu pieteikti 26 ļoti spēcīgi pretendenti. Tomēr – vai šī balva nav tāds kā vainags virs tukšuma, ja valsts atzinību gadā saņem vien trīs cilvēki?
Nē, pārliecināti atbild Dace Melbārde, norādot, ka to kultūras darbinieku veikumu, kas gūst ievērību un atzinību tepat, Latvijā, veiksmīgi varam novērtēt ar nozaru balvām, bet tieši starptautiskajai izcilībai novērtējuma līdz šim pietrūcis.
Patiesi, ir Lielā mūzikas balva, Literatūras gada balva, Baltvilka balva bērnu literatūrā, Spēlmaņu nakts balva, Arhitektūras gada balva, Dizaina gada balva, reizi divos gados tiek pasniegta Purvīša balva mākslā un apbalvojums kultūras mantojuma nozarē, jau ilgāku laiku ik gadu tiek paziņoti arī labākie bibliotekāri Gaismas nesēji, šogad ieviesta jauna atzinība labākajiem kultūrizglītības speciālistiem – Cimzes balva…
Tomēr visas šīs nosacīti valsts balvas lielākoties ir kādas sabiedriskas organizācijas izveidotas un uzturētas. Līdzekļi to norisei parasti tiek saņemti Valsts kultūrkapitāla fonda konkursu rezultātā. Proti – tīri teorētiski kādā konkursā kādai balvai līdzekļus var arī nepiešķirt… Turklāt balvas finansiālais apjoms parasti ir relatīvi neliels, bet dažām balvām naudas prēmija netiek piešķirta nemaz, un uz šo finansiālo nedrošību netieši aizrāda arī balvu nolikumi, kuros to apjoms nemaz nav norādīts. Starp citu, tas, ka prēmijas apjoms nav norādīts arī jaunās Cimzes balvas nolikumā, gan šķiet nepieņemami, jo tās organizatori tomēr ir valsts iestāde – Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
Bet finansiāli ietilpīgā Purvīša balva, ko reizi divos gados pasniedz vienam māksliniekam, balstās mecenāta Jāņa Zuzāna, bet šogad iedibinātā balva “Laiks Ziedonim” – mecenātu Borisa un Ināras Teterevu dāsnumā.
Dace Bluķe teic: “Būtu jau labi, ja katrai nozarei būtu nacionāla mēroga balva – tā ne tikai izrādītu atzinību katras nozares pārstāvjiem, bet arī ļautu labāk orientēties kultūras norisēs neprofesionālim, ļautu saprast un izvērtēt, kas ir augsta līmeņa kultūra un kas – ne.”
