Daļēji pie nacionāla mēroga kultūras balvām var pieskaitīt Ministru kabineta balvu, jo tā visbiežāk piešķirta tieši kultūras jomu pārstāvjiem – no 1995. līdz 2012. gadam tās saņēmušas 19 ar mūziku un deju saistītas personības, deviņi literatūras pārstāvji, seši mākslas un vēstures nozares darbinieki, četras ar teātri saistītas personības, kā arī četri kino un viens operas pārstāvis. Ministru kabineta balvas laureāti, kā zināms, saņem naudas summu 7115 eiro (iepriekš – 5000 latu) apmērā, kā arī nozīmīti un Goda diplomu – tomēr arī tie pārsvarā ir divi trīs, retumis vairāk mākslas nozaru pārstāvju ik gadu. 2
Ja salīdzinām, piemēram, ar kaimiņvalsti Igauniju, tur, kā liecina Ministru kabinetam iesniegtais Kultūras ministrijas informatīvais ziņojums, ik gadus piešķir trīs Nacionālās balvas, katru 64 000 eiro apmērā par mūža ieguldījumu, savukārt par ikgadējiem sasniegumiem kultūrā tiek piešķirtas astoņas balvas, katra 9600 eiro apmērā. Turklāt balvas 7000 eiro apmērā par ikgadējiem sasniegumiem astoņās nozarēs kopš 1995. gada piešķir arī Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, papildus tam vēl 40 mazākām balvām sadalot 125 600 eiro.
Lietuvas Kultūras ministrija pagājušajā nedēļā pasludināja šā gada Nacionālās kultūras un mākslas prēmijas laureātus – 30 145 eiro lielās balvas 16. februārī, Lietuvas Valsts atjaunošanas dienā, no Lietuvas Valsts prezidentes Daļas Grībauskaites rokām saņems seši kultūras darbinieki.
No globālā pie lokālā
Laikā, ko tagad atceramies kā “treknos gadus”, pastāvēja vēl arī Kultūras ministrijas balva “Trīs brāļi” – zināmā mērā līdzīga svaigi iedibinātajai Izcilības balvai, iespējams, ar izplūdušāku nolikumu. Raugoties uz apbalvotajiem, jāatzīst – arī ar “Trīs brāļu” balvu pārsvarā novērtēja starptautiskus panākumus, novadi ieguva vien pāris laureātu.
Dace Melbārde atgādina – grūti salīdzināt panākumus kultūras nozarē: “Panākumi sportā ir nosakāmi objektīvi – ar punktiem, sekundes simtdaļām un, ja nepieciešams, fotofinišu. Māksla tiek vērtēta daudz subjektīvāk. Kultūras sasniegumu vērtēšana pasaules līmenī ir daudz komplicētāks process, kam nevar viens pret vienu piemērot olimpisko spēļu praksi.”
Ministre piebilst, ka starptautiskie konkursi un festivāli ir ļoti daudzveidīgi, katrs ar savu raksturu un akcentu, tāpat kā paši mākslas darbi, un ir visai sarežģīti izveidot vienotus kritērijus. “Jo prestižāks notikums, jo prestižāka pati dalība šajā pasākumā, un bieži vien atsevišķas uzslavas vērta ir spēja vispār izlauzties cauri milzīgajai starptautiskajai konkurencei un likt pasaulei sadzirdēt savu vārdu, kaut arī balva tiek piešķirta kādam citam,” skaidro Melbārde.
