Izsists durvju stikls un pazudis bērns 53
“Liktenīgajā piektdienā atgriezos ar iepirkumu maisiņu mājās un uzreiz ieraudzīju, ka durvīm viens dekoratīvais stikls izsists, turklāt dienas vidū, kad apkārt dzīva cilvēku kustība!” atceras Kristīne. “Saucu mazo vārdā un sapratu, ka viņas nav. Viņai vajadzēja mani gaidīt, jo bijām norunājušas, kad atgriezīšos, tad iesim kopā jau ko konkrēti kostīmiņam nopirkt. Gaidīja arī tādēļ, ka parasti atgriezos ar kādu mazu pārsteigumu, mantiņu vai neredzētu saldumu.”
Bija auksta novembra diena, taču vajadzēja apskriet tuvējos labdarības veikalus cerībā atrast baltu kleitiņu vai ko piemērotu baznīcas Ziemassvētku uzvedumam, kur Annai vajadzēja tēlot vienu no eņģelīšiem. Meitenīte palika snauduļojam gultā zem segas, ģērbta tikai biksītēs – vēlāk tas tika pieminēts policista ziņojumā, uzsverot, ka bērns ticis atrasts “nolaistā stāvoklī” – pliks, bez drēbēm.
Pēc stundas atgriežoties mājās, meita bija pazudusi, dokumenti izvandīti. Taču izsistie durvju stikli bija kārtīgi saslaucīti, tādēļ šoka stāvoklī esošā Kristīne uzreiz saprata, ka vainīga varētu būt policija. Nebija atstāta informācija par to, kas noticis, kur atrodas bērns. Spaldingas policijas iecirknī neviens īsti nevarēja atbildēt, taču beigās atradās policists, kurš teica, ka jābrauc uz Bostonu (aptuveni 45 minūtes ar auto), tur uzzināšot vairāk. Tika pieprasīts atdot personiskās mantas, kaut gan bez dzīvokļa atslēgas un bankas kartes nekā vairāk nebija.
Kristīne tika iesēdināta īpašā policijas auto ar restēm, noziedznieku pusē. Tas šķita dīvaini, taču neviens neko neteica, ka viņa ir arestēta – policijas pienākums ir informēt par aresta veikšanu, tādēļ Kristīne pat neiedomājās, ka ir sākta lieta pret viņu. Ierodoties Bostonā, viņa tika nopratināta, taču, par spīti uzstājīgajiem jautājumiem, joprojām netika izpausts, kur atrodas meita. Galu galā Kristīne beidzot tika informēta, ka tikusi arestēta jau Spaldingas iecirknī. Zinot savas tiesības, Kristīne uzreiz pieprasīja advokātu un tulku, pēc ilgas gaidīšanas tie tika piešķirti. Krievu tulks, jo latviešu neesot pieejams. Kamēr Kristīne septiņas stundas tika turēta Bostonā, tikmēr viņas dēls Andris pēc skolas tika aizvests uz Spaldingas policijas iecirkni, kur viņam arī nekas netika paskaidrots. “Viņš tur sēdēja uztraucies, domājot, ka ar mani un māsu ir noticis pats sliktākais…”
“Māte meitai ir bīstama”
“Minētā persona ir bīstama, tādēļ viņai nav ļauts tuvoties vai komunicēt ar bērniem vecumā līdz 14 gadiem bez amatpersonas uzraudzības,” teikts dokumentā, kas apliecina, ka Kristīne ir atbrīvota, taču ir uzlikts liegums tuvoties jebkuram bērnam, arī savējam. Ja bērnam draud briesmas, tad britu policija var izņemt bērnu no ģimenes uz 72 stundām. Ja situācija nav tik nopietna, tad vecāki tiek cauri ar brīdinājumu, nevis arestu, taču vēlāk policists protokolā ierakstīs, ka Kristīne policijas iecirknī brīdināta, taču brīdinājumu ignorējusi, tādēļ nācies arestēt. Kristīne gan apgalvo, ka brīdinājuma nav bijis un viņas likumīgo pieprasījumu izsniegt iecirkņa videoierakstus policija joprojām ignorē.
Kad beidzot sagaidīts advokāts, izrādījās, ka viņš ir vairāk ieinteresēts flirtā ar krievu valodas tulci. Kristīnei tika dots padoms visam piekrist, visā atzīties, jo tad uzreiz palaidīs mājās un ātri atdos meitu.
Sazvanīties ar meitu tiek atļauts tikai pirmdienā, kad sociālie darbinieki paziņo, ka mātei jāparaksta dokuments, ka meita atdota sociālo dienestu ziņā, jo, ja jau māti policija ir atzinusi par bīstamu bērnam, tātad mātei bērnu atdot nav iespējams. Kad beidzot tiek ļauts satikties, Anna ierodas noraudājusies, izspūrusi, savainotiem roku pirkstiņiem, nevīžīgi saģērbta pagaidu audžuvecāku iedotajās drēbēs.
Nākamajā tikšanās reizē Anna atkal ierodas tērpta svešās nošņurkušās drēbēs, kaut gan iepriekšējā reizē tikusi pārģērbta savā mīļajā rozā džemperītī un svārkos. Iemīļotie kaķīšu auskari izņemti no ausīm, jo kādam neesot patikuši, iemīļotā rotaļlieta – kaķis Rouzijs – pazudis, pagaidu audžutēvam vedot tikties ar kaut kādiem svešiem onkuļiem. Izrādās, ka meiteni parasti pārģērbjot audžutēvs. Par laimi, no Latvijas jau ir ieradies Annas tēvs, un var pieprasīt bērnu atgriezt ģimenē, jo uz vietas ir viens no vecākiem, kurš juridiski drīkst meitu pieskatīt.
Tikmēr sociālā darbinieka ziņojumā piefiksēts, ka Kristīnei ir problēmas ar alkoholu, jo viņu datos parādās, ka 2013. gadā Kristīne esot lietojusi alkoholiskos dzērienus. “Bija gripas vīrusa laiks, biju krietni apslimusi, taču vajadzēja doties uz iepriekš sarunātu pieņemšanu valsts iestādē. No rīta iedzēru pretsaaukstēšanās zāles, pirms iešanas ārā no mājas uztaisīju karstu dzērienu ar tēju, medu un Rīgas Melno balzamu,” stāsta Kristīne. Zāļu un balzama kombinācija izsauca negaidītu reakciju, un Kristīne uz ielas noģība. Tā kā Kristīnei ir mazs bērns, tad pēc šī gadījuma sociālais dienests atvēra lietu, tika sūtīti sociālie darbinieki uz mājām, lai noskaidrotu, kas tajā dienā notika, vai ikdienā bērna drošība nav apdraudēta. Vēlāk lieta tika aizvērta, secinot, ka alkohols ikdienā lietots netiek un nav vērtējams kā problēma. Taču ieraksts datubāzē paliek un var tikt vēlāk izmantots ziņojumos.
