Latvijā ir vairāk nekā 191 tūkstotis bezīpašnieka ēku. Kā īpašumā tās varētu pāriet? 66
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns nācis klajā ar priekšlikumiem, kas turpmāk zemes īpašniekiem ļautu apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas un būves ar nenoskaidrotu piederību.
Šādu lielākoties padomju okupācijas laikā uzcelto ēku un būvju, kuru piederību nav iespējams noskaidrot – nekādi dokumenti tām nav atrodami, – Latvijā ir atliku likām.
Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka to ir vairāk nekā 191 tūkstotis, kas ir aptuveni 7% no visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām būvēm. VZD sagatavotajā 2017. gada būvju pārskatā norādīts, ka līdz 2018. gada 1. janvārim kadastrā bija reģistrētas 1 401 045 ēkas un būves.
Tieslietu ministrijā plāno vienota īpašuma izveidošanu ar grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un Civilprocesa likumā. Tie paredz zemes īpašniekiem iespēju apvienot ēkas un zemi vienkāršākā tiesvedības procesā ar tiesas spriedumu.
Apvienošanai īpašniekiem būtu jāiesniedz tiesā VZD apliecinājums, ka ēkai vai būvei nav noskaidrota piederība, kā arī būvvaldes apliecinājums, ka tā bijusi uzcelta līdz 1993. gada 5. aprīlim. Par VZD izsniegto apliecinājumu būs jāsamaksā 7 līdz 13,45 eiro. Savukārt maksa par būvvaldes izsniegto apliecinājumu svārstās no 4,30 līdz 4,65 eiro par vienu lappusi.
Ja nenoskaidrotas piederības ēka ir dzīvojamā, tad pieteikumam papildus pievienojams VZD izsniegts dokuments, kas apliecina, ka tai nav reģistrēti lietotāji.
