Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valsts robežsardzi, apzina tos valsts robežas posmus, kuros būs nepieciešams atsavināt zemi.
Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar Valsts robežsardzi, apzina tos valsts robežas posmus, kuros būs nepieciešams atsavināt zemi.
Foto: Timurs Subhankulovs

Privātīpašniekiem atsavinās zemi robežu būvniecībai. Valsts piedāvātā atlīdzība dažam šķiet par mazu 10

Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
Lasīt citas ziņas

 

Lai novērstu robežu nelikumīgu šķērsošanu un apdraudējumu valsts drošībai, Latvija izbūvēs un nostiprinās valsts ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. To paredz pagājušā gada 12. novembrī Saeimā pieņemtais Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Robežu izbūvei un nostiprināšanai valsts plāno atsavināt daļu no pašlaik privātīpašniekiem piederošo zemju platībām. Ja īpašnieki labprātīgi nepiekristu atsavināšanai, tad īpašumus atsavinātu, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto atsavināšanas procedūru, tostarp novērtējot nekustamo īpašumu un piedāvājot atlīdzību.

Kamēr zeme nav atsavināta, tikmēr par labu valstij tiek nodibināts servitūts uz privātpersonām piederošo zemi, kas nepieciešama robežas būvniecībai.

 

Atsavināmie vēl jānoskaidro

Kur un cik daudz zemes būs jāatsavina, to noteiks Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sadarbībā ar Valsts robežsardzi. NVA organizēs arī atsavināmās zemes platību uzmērīšanu.

Uz jautājumu, vai jau ir apzināts to nekustamo īpašumu skaits, kurus varētu skart zemes atsavināšana, NVA pārstāve Vendija Pikše-Kučma atbild, ka to īpašumu skaits, no kuriem valstij būs jānogriež kāda daļa valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei, būšot zināms pēc būvprojekta izstrādāšanas un apstiprināšanas. Pašlaik NVA apzina tos valsts robežas posmus, kuros būs nepieciešama atsavināšanas procedūras uzsākšana.

 

Visvairāk apdraudētā robeža

Kā paskaidro NVA pārstāve, uz robežas ar Krieviju un uz robežas ar Baltkrieviju apstākļi atšķiras. Ar Krieviju ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamā būvniecība bijusi iesākta jau agrāk, pirms nule Saeimā pieņemtā likuma. Bet atsevišķos valsts robežas posmos tā nav pabeigta. Savukārt uz Latvijas un Baltkrievijas robežas būvniecība, izņemot atsevišķus objektus, nav uzsākta. No tā secināms, ka visvairāk apdraudēta varētu būt vēl neizbūvētā robeža gar Baltkrieviju, kuru pašlaik mēģina šķērsot laimes meklētāji no arābu valstīm.

Pašlaik gar Latvijas un Krievijas robežu atsavināšanas procedūras turpinās četriem zemes īpašumiem nepilna hektāra platībā.

Viens zemes īpašums atrodas Goliševas pagastā, otrs Ludzas novada Briģu pagastā, bet divi Balvu novada Baltinavas pagastā. Šo četru zemes īpašumu atsavināšana uzsākta pirms Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma spēkā stāšanās dienas, bet nav pabeigta no NVA neatkarīgu iemeslu dēļ. Jautāta, kādi ir šie iemesli, NVA pārstāve atbild, ka visbiežāk iemesls esot nenokārtots mantojums un sarežģījumi saziņā ar īpašniekiem.

 

Zemniekiem lielu zaudējumu nav

Baltinavas pagasta zemnieku saimniecības “Mītkes” īpašniece Velta Mītke stāsta, ka no viņai piederošās zemes piecsimt hekt­āru platībā ārējās robežas būvniecībai atsavināti 0,05 hektāri. Tā esot bijusi lielākoties ar krūmiem apaugusi zemes platība, tāpēc atsavināšana nekādu zaudējumu neesot radījusi.

Velta Mītke atzīst, ka valsts robežas izbūvei nepieciešamās zemes atsavināšanu uzņēmusi ar sapratni, tāpēc nekādus iebildumus neesot cēlusi.

Ludzas novada Malnavas pagasta zemnieku saimniecības “Ziblaine” īpašnieks Igors Pčelovs saka, ka no aptuveni simt hekt­āriem valsts robežas vajadzībām pirms trim gadiem atmērīti 0,76 hektāri, kas viņam neesot bijis pārāk liels trieciens.

Jautāts, vai par atsavināto zemi saņēmis arī kādu atlīdzību, zemnieks atbild, ka saņēmis pēc kadastrālās vērtības. Bet tā esot bijusi tik niecīga, ka diezin vai to varot uzskatīt par atlīdzību.

NVA skaidro, ka, izņemot pieminētos četrus īpašumus, uz robežas ar Krieviju papildu atsavināšana gan neesot plānota.

Toties uz robežas ar Baltkrieviju, kur būvniecība nav notikusi, zemju atsavināšana vēl priekšā. Gar robežu ar Baltkrieviju pat nav izstrādāts būvprojekts, tādējādi atsavināmās platības pilnībā varēšot noskaidrot tikai pēc būvprojekta apstiprināšanas.

Bet atsavināmās platības varētu būt samērā nelielas – no dažiem desmitiem līdz dažiem tūkstošiem kvadrātmetru vienam īpašumam – atkarībā no tā, kā zemes reformas laikā noteiktas šo zemes īpašumu robežas.

 

Varēs būvēt bez īpašnieku piekrišanas

Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums paredz pabeigt robežu būvniecību iespējami īsākā laikā. Lai tā neaizķertos, būvniecību varēs uzsākt arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procedūras pabeigšanas. Likumā citstarp noteikts, ka būvniecība var sākties bez zemes īpašnieku piekrišanas, viņiem par to iepriekš paziņojot.

Ārējās robežas būvniecību nekustamajā īpašumā varēs sākt pēc tam, kad uzsākta attiecīgā nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšana Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

 

Plāno pabeigt divos gados

Atsavināmo īpašumu un platību noteikšanu un uzmērīšanu NVA plāno pabeigt līdz 2022. gada beigām. Savukārt līdz 2023. gada beigām cer pabeigt zemes atsavināšanu no tiem īpašniekiem, kuri būs sasniedzami un kuri piekritīs labprātīgai atsavināšanai. Taču jāšaubās, vai ar atsavināšanu notiks tik gludi, kā to pašlaik plāno.

Par atsavināmās zemes platībām vispirms jāvienojas ar zemes īpašniekiem, mērniekiem tās jāuzmērī, nekustamo īpašumu vērtētājiem jānovērtē kompensāciju izmaksāšanai, jāsagatavo būvniecības projekti, atsavināmās platības jāattīra no apauguma.

Baltinavas un Malnavas pagastu zemnieki stāsta, ka viņiem atsavināšanas procedūras ilgušas vairākus gadus.

Ka labprātīgā atsavināšana dažreiz varētu aizķerties, liecina vakar Saeimas Juridiskajā komisijā skatītā nekustamā īpašuma “Dzeņi” (Krāslavas novada Pie­drujas pagastā) daļas 0,25 ha platībā atsavināšana sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslas uzturēšanai.

Pēc Zemesgrāmatas redzams, ka “Dzeņi” 15,5 ha platībā pieder Oskaram Getliņam, kurš to 2012. gadā nopircis par 1000 latiem. Kā Juridiskās komisijas deputātiem rak­stiski paskaidrojusi Iekšlietu ministrija, īpašnieks neielaižas nekādās sarunās par atsavināšanu labprātīgi tāpēc, ka valsts piedāvātā atlīdzība viņam šķiet par mazu. Vakar Juridiskā komisija nolēma virzīt likumprojektu par īpašuma daļas atsavināšanu trešajā lasījumā Saeimā.

 

Septiņi privātie jau brīdināti

NVA pārstāve gan saka, ka kopš no 2021. gada 13. novembra pieminētais likums ir spēkā, esot paguvuši apzināt daļu to valsts robežas posmu, kuros būtu nepieciešama zemes atsavināšana. Uzsākta privātīpašnieku apziņošana par atsavināšanas nepieciešamību, kā arī sākusies valstij piekritīgo zemju uzmērīšana un robežu ierīkošana.

Kopš pagājušā gada 13. novembra, kad likums stājās spēkā, NVA par atsavināšanu jau esot brīdinājusi septiņus zemes īpašniekus. Bet tiklīdz būs apzinātas citas robežas būvniecībai nepieciešamās zemes platības, par to paziņošot vēl citiem zemes īpašniekiem.

Jautāta, cik valstij varētu izmaksāt zemes atsavināšana un ar to saistītās procedūras, NVA pārstāve atbild, ka izdevumus varēšot noteikt tikai pēc atsavināmās zemes platības vērtības noteikšanas, ko darīs sertificēti īpašumu vērtēšanas speciālisti.

 

ES ārējā robeža Latvijā

SAISTĪTIE RAKSTI

Latvijas Republikas valsts robežas, kas to norobežo no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas un kas vienlaikus ir arī Šengenas līguma valstu ārējā robeža, garums ir 456,6 km, to skaitā ar Krievijas Federāciju 283,6 km un ar Baltkrieviju – 173 km.

Pēc Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likumā noteiktā, ārējās robežas būvniecību organizēs valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
Lasīt citas ziņas
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
“Pēc karavīru ievainojumiem var redzēt, kuri ieroči ir visefektīvākie,” Rajevs stāsta par efektīvākajiem ieročiem
Policija aizturējusi personu, kura centās bloķēt patriotu gājienu Rīgā
Mēnesi pirms vēlēšanām 18 000 iedzīvotāju būs nederīgas pases. Gaidīt sodu, stundām stāvēt rindā, ko darīt?
Policija aizturējusi personu, kura centās bloķēt patriotu gājienu Rīgā
19:52
Austrumu slimnīcā operēts pirmais karā cietušais Ukrainas civiliedzīvotājs
19:45
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
19:40
“Ir viena iestāde, kurā darbiniekiem tika maksāts par vakcinēšanos,” Valsts kontrolieris atklāj, kura tā ir
Austrumu slimnīcā operēts pirmais karā cietušais Ukrainas civiliedzīvotājs
Indriksone uzsver nepieciešamību veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti
Piedraud ar “ledus cirtni”, piedāvā ievest karaspēku, kā arī “plēšas”, kurš savāks sev: krievu mediji par okupācijas pieminekļa nojaukšanu Latvijā
VIDEO. “Viņš turēja savu solījumu!” Audio materiālā tiesā atklāj, kāpēc Deps ne reizi nav paskatījies uz savu bijušo sievu
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
VIDEO. Cīņa uz dzīvību un nāvi – mežacūka cīnās ar vilku. Aculiecinieka kadri no Lietuvas
“Virši-A” iegādājas 20% “Skulte LNG Terminal” akciju
Latvieši atkal slīkst ātro kredītu bezdibenī
FOTO. “Viņai jādodas pelnītā atpūtā…”: 96 gadus vecā Elizabete II ierodas publiskā pasākumā ar spieķi rokās
Krievija sestdien pārtauks dabasgāzes piegādes Somijai
Cik ironiski! Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitai romantiskas attiecības ar vīrieti, kam uzvārds Zelenskis
Vai britiem draud tirdzniecības karš?
Rinkēvičs noraida Krievijas prasību pēc kompensācijas par pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu
Pēteris Apinis: Vājš ministrs ir Pavļuts, kas patiesībā ir laba ziņa, jo viņam nav liekā svara
DLRR padomes priekšsēdētāja: Esam lielākā rūpnīca nozarē, bet Linkaita kungs nekad nav licies par mums ne zinis
VIDEO. Andris Kivičs beidzot satiek savu vecāko meitu. Tikšanās viņu aizkustina līdz asarām
Lasītāja jautā: kad var stādīt gurķus siltumnīcā un laukā?
“Viņus piespieda doties uz Krieviju. Viņiem atņēma visu” – kas notiek ar ukraiņu bēgļiem, kas nonāk Krievijā?
VIDEO. Harkivas robežsargs piepilda savas meitas kvēlāko vēlēšanos
vērtējat premjera Kariņa rīcību saistībā ar ministru maiņu?
VIDEO. Satiksmes mierināšana Nīderlandes pilsētā Utrehtā pārspēj Rīgas stabiņus
VIDEO. “Dzimtene, draugi, nav prezidenta pakaļa, ko visu laiku jābučo!”: koncertā Ufā pasaka slavens krievu dziedātājs
FOTO. Kļuvis zināms, kāpēc tiešraidē no “Eirovīzijas” fināla skatuves nozuda vakara vadītāja Laura Pauzīni