Biedējošās prognozes: klimata pārmaiņas var piespiest migrēt līdz 216 miljoniem cilvēku visā pasaulē 37
Lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās, ūdens trūkums, jūras līmeņa celšanās un citas nelabvēlīgas klimata pārmaiņu sekas var līdz 2050.gadam izraisīt līdz 216 miljoniem cilvēku migrāciju savu valstu robežās, pirmdien brīdinājusi Pasaules Banka.
Pasaules Banka 2018.gadā publiskoja ziņojumu par klimata pārmaiņu ietekmi uz migrāciju Dienvidāzijā, Latīņamerikā un Subsahāras Āfrikā un prognozēja, ka līdz 2050.gadam šajos reģionos varētu pārvietoties 143 miljoni cilvēku.
Jaunajā ziņojumā ietverti vēl trīs reģioni – Austrumeiropa un Vidusāzija, Ziemeļāfrika un Austrumāzija un Klusā okeāna reģions – lai sniegtu globālu prognozi par potenciālo migrāciju, norādīja Pasaules Bankas pārstāvis, bet viņš piebilda, ka šī prognoze nav akmenī cirsta.
“Ja valstis tagad sāks samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, novērst nepilnības attīstībā, atjaunot svarīgākās ekosistēmas un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties, klimata izraisīto iekšējo migrāciju var izdoties samazināt līdz pat 80% – līdz 44 miljoniem cilvēku līdz 2050.gadam,” sacīja Pasaules Bankas pārstāvis.
Taču bez mērķtiecīgiem lēmumiem jau nākamajā desmitgadē var izveidoties šādas migrācijas karstie punkti ar tendenci situācijai pasliktināties līdz 2050.gadam, brīdināja eksperts.
Šādai tendencei var būt ievērojama ietekme uz valstīm, uz kurām migranti dosies un kas bieži nav sagatavotas šādiem migrantu pieplūdumiem.
“Ne visu migrāciju var novērst un (..), ja to labi pārvalda, pārmaiņas iedzīvotāju sadalījumā var kļūt par daļu no efektīvas adaptācijas stratēģijas, ļaujot cilvēkiem izkļūt no nabadzības un veidot elastīgu iztiku,” sacīja eksperts.
Pasaules Banka aplēsusi, ka līdz 2050.gadam tā dēvētie iekšējie klimata migranti Subsahāras Āfrikā var sasniegt 86 miljonus, Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā 49 miljonus, 40 miljonus Dienvidāzijā, 19 miljonus Ziemeļāfrikā, 17 miljonus Latīņamerikā un piecus miljonus Austrumeiropā un Vidusāzijā.
