Amerikāņu rokmūzikas dziedātājs un dzejnieks Bobs Dilans otrdien saņēma augstāko ASV civilo apbalvojumu – Prezidenta brīvības medaļu, kuru viņam pasniedza prezidents Baraks Obama.

Lasītākie

7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai

TV24

Ar ko Lukašenko uzjautrinājis Slaidiņu: “Tur veči stūma ezi ārā ar visām adatām!” 12

RAKSTA REDAKTORS

“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150

Lasīt citas ziņas

Šogad šis apbalvojums piešķirts 12 cilvēkiem, kas ar vārdiem un darbiem “nenovērtējami ietekmējuši” sabiedrību.

Starp tā ieguvējiem ir bijusī ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita, afroamerikāņu rakstniece Tonija Morisone, astronauts Džons Glens, bijušais ASV Augstākās tiesas tiesnesis Džons Pols Stīvenss un Izraēlas prezidents Šimons Peress. Peress to saņems atsevišķā ceremonijā.

4. maijs – aprit 34 gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Svinam šo dienu kopā – svētku afiša

Pieķerti 11 stipri piedzērušies un viens narkotikas lietojis autovadītājs; Talsu novadā avarējis auto ar trim cilvēkiem

VIDEO. FOTO. Neticami! Šilovs atvaira visus 28 Nešvilas “Predators” metienus un “ievelk” Vankūveras “Canucks” Stenlija kausa otrajā kārtā

Pasniedzot medaļu Dilanam, Obama atzinīgi novērtēja rokmūzikas leģendas nerimtīgos patiesības meklējumus.

“Mūsdienās visi [rokmūziķi] no Brūsa Springstīna līdz grupai U2 ir pateicību parādā Bobam [Dilanam]. Nav lielāka milža amerikāņu [roka] mūzikas vēsturē,” sacīja Obama. “Es atceros, kā koledžā klausījos Bobu Dilanu un man atvērās pasaule,” piebilda Obama.

Obama arī izteica atzinību Olbraitai, kas Bila Klintona otrās prezidentūras laikā kļuva par pirmo sievieti ASV valsts sekretāra amatā. Viņš sacīja, ka Olbraitas drosme un stingrība palīdzēja atnest mieru Balkānos un pavēra ceļu progresam dažos no pasaules nestabilākajiem nostūriem.

Prezidenta brīvības medaļa pēc nāves tika piešķirta Polijas pretošanās kustības aktīvistam Janam Karskim par holokausta atmaskošanu. Karskis, kurš vēlāk bija Džordžtaunas Universitātes vēstures mācībspēks Vašingtonā, nomira 2000.gadā 86 gadu vecumā.