Veidos darba grupu 8
ZM vadība sanāksmē rosināja veidot ekspertu darba grupu, lai lemtu par turpmāko rīcību. ZM bija sagatavojusi lēmumprojektu, aicinot Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par to balsot. Taču, kā sanāksmē norādīja “Dzīvnieku SOS” valdes locekle Laura Karnīte, ministrijas rīcība ir nepieņemama, jo “ZM uzņēmusies prerogatīvu izteikt viedokļus padomes vietā”, taču lēmumprojekts pat nav izdiskutēts. Turklāt padome nevar dot ieteikumus, jo ne veterinārmedicīna, ne zinātnes jautājumi nav padomes kompetencē.
Pēc sanāksmes ZM informēja, ka darba grupa tiks veidota un tā apkopos visu pieejamo informāciju, izvērtēs situāciju un vienosies par tālāku stratēģiju un turpmāku darba virzienu dzīvnieku barības izpētes jautājumā. “BIOR” direktors A. Bērziņš sanāksmē atzīmēja – ņemot vērā, ka līdz šim sešu septiņu mēnešu laikā nav izdevies identificēt cēloni slimībai, nopietnas bažas rada iespējamais jaucējfaktors un pati barība varētu būt tikai kā starpniekfaktors, ko vajadzētu izvērtēt ekspertu darba grupai. Pētījums ir interesants, to var turpināt, bet tad ir ļoti rūpīgi jāuzsver lietas, kas darāmas tālāk, teica “BIOR” direktors. Viņš arī piebilda, ka līdz šim visi pieejamie resursi pētījuma veikšanai jau iztērēti.
Proti, pētnieki iztērējuši 35 tūkstošus eiro, kas atbilst iepriekš aprēķinātajai summai, taču vēl nepieciešams finansējums, ko pētnieki cer piesaistīt ar organizāciju un privātpersonu atbalstu. No “Tukuma Straumes” apsolītā finansējuma pētnieki atteikušies ētisku apsvērumu dēļ. Patlaban pētnieki sākuši suņu kontrolgrupas veidošanu. Vadošā pētniece Ilze Matīsa van Houtana atzina – ja būtu ZM un “BIOR” jāvārds, šāda grupa būtu izveidota jau janvārī. Patlaban labākajā gadījumā rezultāti būs zināmi pēc diviem mēnešiem. Tas ļaus secināt, vai ir kāda statistiski nozīmīga saistība ar barību vai nav.
