1869. gada 30. jūnijs. Pirmie Igauņu dziesmu svētki 0
Pirms 150 gadiem Tērbatā (Tartu) sākās pirmie Igauņu dziesmu svētki, kuru viens no galvenajiem rosinātājiem bija Igaunijas himnas vārdu autors, žurnālists un dzejnieks Johans Voldemārs Jansens.
Svētki ilga līdz 2. jūlijam, pulcināja 878 dziedātājus un mūziķus, tostarp četrus orķestrus un ap 15 tūkstošiem skatītāju. Līdzīgi kā latvieši, arī igauņi dziesmu svētku ideju bija patapinājuši no vāciešiem, bet izmantoja to nacionālās atmodas un pašapziņas stiprināšanai. Oficiāli svētki tika pieskaņoti 50. gadskārtai kopš dzimtbūšanas atcelšanas, un tas arī tika izmantots pamatojumam, lai saņemtu gubernatora atļauja. Jāatzīmē, ka pirmie igauņu dziesmu svētki bija paredzēti tikai dalībniekiem – vīriešiem. Tā bija īpaša svētku rīkotāja Jansena prasība, par spīti tam, ka pieaicināto koru sastāvi bija jaukti.
“Latviešu Avīzes” īpaši atzīmēja kārtību, kādā dziedāšanas svētki nosvinēti “bez it nekādas policejas: igauņu bari izskatās godīgi un prātīgi”. Avīze tāpat atzina, ka “dziedāšana bijusi it jauka, ļaužu satikšanās it brāliska un godīga”. Svētkos piedalījās kā igauņi, tā vācieši, un repertuārā netrūka vācu dziesmu, kas bija pārliktas igauņu valodā. Pirms tam organizatori bija nopietni norūpējušies, vai kopkori izdosies pienācīgi diriģēt, lai tas spētu dziedāt vienoti. Neveiksme nozīmētu ņirgas no vācu preses un sabiedrības puses, bet to igauņi nevēlējās pieļaut. Šī iemesla dēļ kopkora mēģinājumi notika aiz Tartu Māras baznīcas slēgtajām durvīm.
