No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone. “Jānis Roze”, 208 lpp.

Lasītākie

Kokteilis

Kā tava zodiaka zīme uzvedas pēc trešās vīna glāzes iztukšošanas? Dvīņiem iestājas uzplaukums, bet Svari pārvēršas par diplomātiem

Putins iet uz pilnu banku! Krievija slepus cenšas iesaistīt vēl vienu valsti karā pret Ukrainu

Kokteilis

Optiskās ilūzijas tests. Ko tu ieraudzīji pirmo? Atbilde atklās tavas stiprās un vājās puses

Lasīt citas ziņas

Nāhida mirst, un šķiet – vienīgās emocijas, kuras viņa spēj just, ir dusmas – dusmas uz neārstējamo slimību, dusmas uz meitu, kura, kā Nāhidai šķiet, tikai izliekas līdzjūtīga un iejūtīga. Dusmas uz pagātni, kuru vairs nav iespējams mainīt. 1978. gadā, kad Nāhidai un viņas draugam Masudam bija astoņpadsmit, viņi vēlējās gāzt šāha režīmu, lai Irānā valdītu demokrātija. Juzdamās neievainojama, uz kādu demonstrāciju Nāhida paņem līdzi mazo māsiņu, bet tieši šo demonstrāciju režīms nolēmis apspiest nežēlīgi. Pēc ilgākas bēguļošanas Nāhida, Masuds un abu mazā meitiņa nonāk Zviedrijā, kur valda miers, kur var uzbūvēt jaunu dzīvi, bet nevar atgūt zaudēto…