No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone. “Jānis Roze”, 208 lpp.

Lasītākie

Kokteilis

Šīs 4 zodiaka zīmes riskē novecot vientulībā

Lūdz palīdzību Jāņa meklēšanā: “Jāķemmē krasti līdz pat jūrai, jo HES bija palaidis turbīnas, straume nereāla – apgāza laivu…”

Bijušais CIP vadītājs: ASV apzināti deva Ukrainai ieročus, lai tā “asiņotu”, nevis uzvarētu 130

Lasīt citas ziņas

Nāhida mirst, un šķiet – vienīgās emocijas, kuras viņa spēj just, ir dusmas – dusmas uz neārstējamo slimību, dusmas uz meitu, kura, kā Nāhidai šķiet, tikai izliekas līdzjūtīga un iejūtīga. Dusmas uz pagātni, kuru vairs nav iespējams mainīt. 1978. gadā, kad Nāhidai un viņas draugam Masudam bija astoņpadsmit, viņi vēlējās gāzt šāha režīmu, lai Irānā valdītu demokrātija. Juzdamās neievainojama, uz kādu demonstrāciju Nāhida paņem līdzi mazo māsiņu, bet tieši šo demonstrāciju režīms nolēmis apspiest nežēlīgi. Pēc ilgākas bēguļošanas Nāhida, Masuds un abu mazā meitiņa nonāk Zviedrijā, kur valda miers, kur var uzbūvēt jaunu dzīvi, bet nevar atgūt zaudēto…