Foto – Karīna Miezāja

Celt gaismā savus varoņus. Saruna ar filmas “Segvārds Vientulis”režisoru Normundu Puci

Normunds stāsta, līdz šim daudz lasīts, pētīts, un Latvijas vēsture kļuvusi par viņa aizraušanos. „Vienmēr esmu domājis – mežabrāļu tēma pati par sevi dod tik daudz interesantu stāstu, kāpēc neviens nav nofilmējis, uzņēmis. Es notikti būtu gājis un skatījies, ja tādas filmas būtu. Četrdesmit gados kopš Aloiza Brenča „Kad lietus un vēji sitas logā” vai Rolanda Kalniņa „Es visu atceros, Ričard” filmas par to tā arī nav uzņemtas. Tas, ko daru, savā ziņā ir atsauce arī uz šī filmām – strādāju melnbaltā tehnikā. Gribētos mest to tiltu no šiem režisoriem uz to, ko darām mēs.”

„Esmu sapratis, ka mani vairāk interesē būt kopā ar cilvēkiem un mākslu veidot kā procesu. Grafiķis nav tikai profesija, bet cilvēka būtības raksturojums – tāds drīzāk introverts, ļoti nosvērts cilvēks. Milzu pacietība vajadzīga, lai irdinātu plati, slīpētu, kodinātu…” teic mākslinieks.

Lasītākie

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas?

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124

4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7

Lasīt citas ziņas

Darbs kā izstāžu kuratoram neviļus gatavojis virzībai režijas lauciņā. „Veidot izstādes nozīmē strādāt ar daudziem māksliniekiem reizē. Manuprāt, arī režisoram ir jāprot savākt visu kopā un strādāt ar daudziem māksliniekiem. Kino nav viena cilvēka darbs. Jāpamana ne tikai savi, bet otra cilvēka talanti, jāierauga viņu stiprās puses.”

Normunds atminas, filmu „sižeti” pie viņa „nākuši” jau kopš bērnības. „Es visur saskatīju filmu scenārijus, domādams – redz, ja tādu un tādu filmu uzņemtu, es labprāt to noskatītos.” Atturēja doma – tu taču neesi to mācījies, un tāpēc kino ir neaizsniedzams sapnis. „Laiks tomēr iet un vienā brīdī tu saproti, ka tā arī vari palikt sapņojot. Jānospļaujas un jāsāk darīt! Patiesā laimes atslēga ir sākt darīt to, ko tu patiesībā gribi. Kaut vai no nulles. Pirms trim gadiem nolēmu – veikšu eksperimentu ar savu dzīvi. Taisīšu filmu – no malas, no ielas un nulles!”

“Tas ietekmē gan sabiedrības drošību, gan kopējo veselību!” Abu Meri par plānotajiem ierobežojumiem

“Jāatzīst, pasaulē ir man neizprotamas lietas!” Lato Lapsa soctīklos dalās ar pārsteidzošu atklājumu

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu

Celt gaismā savus varoņus. Saruna ar filmas “Segvārds Vientulis”režisoru Normundu Puci

Normunds stāsta, līdz šim daudz lasīts, pētīts, un Latvijas vēsture kļuvusi par viņa aizraušanos. „Vienmēr esmu domājis – mežabrāļu tēma pati par sevi dod tik daudz interesantu stāstu, kāpēc neviens nav nofilmējis, uzņēmis. Es notikti būtu gājis un skatījies, ja tādas filmas būtu. Četrdesmit gados kopš Aloiza Brenča „Kad lietus un vēji sitas logā” vai Rolanda Kalniņa „Es visu atceros, Ričard” filmas par to tā arī nav uzņemtas. Tas, ko daru, savā ziņā ir atsauce arī uz šī filmām – strādāju melnbaltā tehnikā. Gribētos mest to tiltu no šiem režisoriem uz to, ko darām mēs.”