Planētas noslēpumi. Cik pavadoņu varētu būt Zemei? 2
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Apvienota amerikāņu zinātnieku komanda no dažādām respektablām pētniecības iestādēm izdevumā Earth and Planetary Astrophysics publicējusi aprēķinu par to, cik pavadoņu varētu riņķot ap Zemi, saglabājoties visiem patlabanējiem apstākļiem. Savā pētījumā zinātnes ļaudis izmantojuši to pašu metodi, kas viņiem iepriekš deva iespēju izskaitļot planētu sadalījumu Centaura Alfa binārajā sistēmā. Maksimālais iespējamais Zemes pavadoņu skaits ir atkarīgs no to izmēra un masas, un pētījuma rezultāti apliecinājuši, ka Zeme spētu saglabāt stabilu orbītu ar 7+/–1 pavadoņiem Cereras, 4+/–1 Plutona un 3+/–1 Mēness lielumā.
Lai arī Saules sistēmā ir vismaz 200 kosmisko pavadoņu, taču tikai trīs no tiem riņķo ap zemes/akmens planētām: Mēness ap Zemi, un Foboss un Deimoss ap Marsu. Visi pārējie riņķo ap gāzu gigantiem Jupiteru, Saturnu, Urānu un Neptūnu. Minētajā pētījumā uzsvērts, ka tik liela atšķirība varētu būt izskaidrojama ar dažādiem orbītu veidošanās un evolūcijas mehānismiem.
Rotējot ap ievērojami lielāku ķermeni, mazākie pavadoņi var izraisīt tā dēvēto paisuma uzkaršanu, kas ietekmē arī vulkānismu uz pavadoņa Jo, kā arī iekšējā okeāna kustību uz Eiropas. Un tāda parādība varētu būt iespējama arī uz vairāku pavadoņu ieskautas Zemes, lai gan tās pakāpe paliek aptuvena un neskaidra, kamēr nav veikta detalizēta modelēšana.
Vēstīts, ka šis pētījums potenciāli var ļoti palīdzēt ap eksoplanētām riņķojošo eksopavadoņu meklēšanā. Lai arī zināmo eksoplanētu kopējais daudzums jau mērāms tūkstošos, tomēr pilnībā apstiprinātu pavadoņu skaits no tā veido mazāk par vienu procentu no šā daudzuma. Zināms, ka patlaban esot faktiski divi eksopavadoņu kandidāti – Kepler-1625b-i un Kepler-1708b-i, taču to planēta esot vairāk līdzīga gāzu gigantam Jupiteram.
