Dānija bloķē “Nord Stream 2” 2
Kā argumentu izvirzot nacionālās drošības apsvērumus, Dānijas valdība līdz šim nav devusi atļauju Krievijas firmas “Gazprom” bīdītā gāzes vada “Nord Stream 2” būvei savā kontinentālajā šelfā pie Bornholmas salas Baltijas jūrā.
Projektam ir ģeopolitiska ietekme
Oficiāli 1200 kilometru garā gāzes vada “Nord Stream 2” būve no Ustlugas Somu līcī līdz Greifsvaldei Vācijā notiekot pēc grafika, lai varētu sākt piegādāt Krievijas gāzi Vācijai šā gada beigās, atzīmē Francijas laikraksts “Le Monde”. Taču būvdarbi, ko vada konsorcijs “Nord Stream AG”, kur noteicošā ietekme ir Krievijas firmai “Gazprom”, var tikt apturēti.
Jaunā gāzes vada būvi bloķējusi Dānija, neizsniedzot atļauju “Nord Stream 2” posma būvdarbiem savā kontinentālajā šelfā pie Bornholmas salas. Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele raksturojuši gāzes vadu “Nord Stream 2” kā “komerciālu projektu”, bet Dānijas premjerministrs Larss Rasmusens uzskata, ka nevar ignorēt šī infrastruktūras objekta politisko ietekmi, tāpēc tas būtu jāapspriež Eiropas Komisijā Briselē.
Dānijas liberāli konservatīvās valdības vadītājs paziņojis, ka darīs visu iespējamo, lai aizkavētu šī projekta īstenošanu. “Ģeopolitiskā situācija Eiropā pēdējos gados ir būtiski mainījusies,” atzīmē Dānijas bijušais aizsardzības ministrs Niks Hekerups.
Kremļa izraisītais konflikts Ukrainā, Krievijas kara lidmašīnu veiktie ziemeļvalstu gaisa telpas pārkāpumi un raķešu iekārtu “Iskander” izvietošana Kaļiņingradas apgabalā ir pavairojuši spriedzi Baltijas jūras reģionā.
2017. gada decembrī Dānijas parlaments deva atļauju ārlietu ministram Andersam Samuelsenam uzlikt veto jebkurai celtniecībai Dānijas kontinentālajā šelfā, ja ministrs uzskatītu, ka tas apdraud valsts drošības un diplomātisko sakaru stabilitātes intereses.
Krievijas rīcība grauj uzticību
Pēc Dānijas parlamenta lēmuma gāzes vada “Nord Stream 2” būves konsorcijs 2018. gada augustā iesniedza Dānijas valdībai jaunu pieteikumu atļaujas saņemšanai cauruļvada būvei pa citu maršrutu.
Apejot Bornholmas salu no ziemeļiem, gāzes vads nešķērsotu Dānijas kontinentālo šelfu, bet tikai valsts teritoriālos ūdeņus, kam ir cits juridiskais statuss, ņemot vērā projekta ietekmi uz apkārtējo vidi. Ja Dānija galu galā dotu atļauju “Nord Stream 2” būvei, tas varētu sadusmot ASV sabiedroto, kas vairākkārt izteicies pret šo projektu, piedraudot ar sankcijām valstīm, kas piedalās tā īstenošanā.
“Līdz šim mēs izraudzījāmies ASV,” intervijā “Le Monde” atzinis Kopenhāgenas Starptautisko attiecību institūta pētnieks Hanss Mouricens, “taču pēc breksita Vācija kļūst par arvien svarīgāku Dānijas sabiedroto Eiropā, un mēs būsim spiesti meklēt saprašanās iespēju ar Krieviju Arktikā.”
Dānijas ārlietu ministrs Anderss Samuelsens pēc Krievijas veiktās Ukrainas kuģu apšaudes Melnajā jūrā un aizturēšanas pagājušā gada decembrī paziņoja, ka “Krievijas rīcība pārbīda līdzsvaru uz slikto pusi un ka būs grūti rast argumentus atļaujas izsniegšanai gāzes vada būvei pa sākotnējo maršrutu”.
Коnsorcija “Nord Stream AG” pārstāvis paziņojis, ka gāzes vada “Nord Stream 2” pārvirzīšana, lai apietu Bornholmas salu no ziemeļiem, varētu prasīt vismaz 750 miljonus eiro. “Nord Stream 2” projekta kopējās izmaksas tiek lēstas aptuveni desmit miljardi eiro.
Enerģijas piegādes kā ierocis
Polija, Ukraina un Baltijas valstis ir aktīvākās gāzes vada “Nord Stream 2” būves kritizētājas. Nesen Varšavā notikušajā Eiropas drošības forumā “Gazprom” bīdītais “Nord Stream 2” projekts tika raksturots kā Eiropas Savienības un NATO drošības apdraudējums, kas pasliktinājis attiecības starp Vāciju un Poliju un vairo ES atkarību no Krievijas gāzes piegādes.
Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs brīdinājis par šī projekta plašāku ietekmi ģeopolitiskajā un drošības jomā. Gāzes vads dotu Krievijai ieganstu patrulēt visā Baltijas jūrā, un tā aprīkojums varētu tikt izmantots karakuģu darbības izsekošanai un informācijas nosūtīšanai, teica Čaputovičs.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens atzinis, ka “enerģijas piegādes kļuvušas par Maskavas ieroci un Krievija cenšas izmantot šo projektu (“Nord Stream 2″), lai iedzītu ķīli starp Eiropu un ASV”.
