Deputāti darbojās kā “balsošanas mašīnas” 0
“Deputātu kvotu” priekšlikumu izvērtēšanā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā deputāti darbojās kā „balsošanas mašīnas”, pietiekami neiedziļinoties katra priekšlikuma lietderībā, secinājusi domnīca “PROVIDUS” un Sabiedrība par atklātību – Delna”, turpinot Saeimas monitoringu, sekoja “deputātu kvotu” un Maksātnespējas likuma grozījumu izskatīšanai.
2017.gada budžeta projektā “deputātu kvotām” tika piešķirti 27,9 miljoni eiro, kaut gan vēl mēnesi pirms budžeta pieņemšanas publiski izskanēja informācija tikai par 1 līdz 2 miljonu eiro sadalīšanu.
Paši priekšlikumu iesniedzēji bieži nebija ieradušies sēdē, lai pamatotu naudas piešķiršanas nepieciešamību, un viņu vietā to darīja frakciju kolēģi, nereti nespējot sniegt detalizētu skaidrojumu. Atsevišķos gadījumos deputāti aizbildinājās ar pārlieku lielo dokumentu daudzumu, kuros grūti atrast nepieciešamo informāciju, taču uzstāja, ka pamatojums ir sagatavots un iesniegts. Izskanēja aicinājums bez papildu argumentācijas „uzticēties Ministru kabinetam”, kurš esot priekšlikumus atbalstījis. Tāpat bez nopietna pamatojuma Saeimas dienaskārtībā iekļauti atsevišķi sīki priekšlikumi, piemēram, finansējuma piešķiršana konkrētiem remontdarbiem.
Novembrī monitoringa ietvaros pievērsām uzmanību arī Saeimā iesniegtajiem un strauji pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas pēc vairāku deputātu domām izmantoti, lai attaisnotu bezdarbību saistībā ar plašāku šā likuma grozījumu projektu, kas Saeimā atrodas jau kopš 2014. gada decembra.
Opozīcijas deputāti veltīja kritiku sākotnējā likumprojekta izskatīšanas procesam darba grupā – tajā neesot pieņemti lēmumi, bijusi ļoti maza deputātu interese un zema apmeklētība.
Maksātnespējas likuma jaunie grozījumi, kas 22.decembrī tika pieņemti galīgajā lasījumā, paredz Maksātnespējas administrācijas funkciju palielināšanu, reizē stiprinot uzraudzības veidus un ieviešot disciplināratbildību administratoriem, tāpat grozījumi paplašina to personu loku, kuras var uzraudzīt tiesiskās aizsardzības procesus.
Sabiedriskās organizācijas uzsver, ka pilnvērtīgai Saeimas darba iepazīšanai, svarīgi dzirdēt diskusijas parlamenta komisijās, kuru sēžu ieraksti šobrīd nav brīvi pieejami sabiedrībai.
