– Kādas iekšējās problēmas Ukrainai jārisina? 7
– Mums nepieciešams karot efektīvāk un atkarot teritorijas, kā darījām to iepriekš. Pat kara laikā mums nepieciešamas reformas, lai cīnītos pret korupciju un mūsu maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu labāka biznesa vide. Reformas Ukrainā būs atkarīgas no kara iznākuma. Mēs redzam arī sliktus scenārijus, ja Krievija uzbruks vēl. Ja mēs ļausimies Putina darbakārtībai, iegūsim pie sevis tā saucamo iesaldēto konfliktu. Ja nebūs striktu izmaiņu vēlēšanu likumā, tad teroristus var pat ievēlēt Augstākajā radā. Labākais scenārijs ir sakaut Putinu. Bet arī tad, ja tas notiek, Ukrainai jābūt gatavai tuvākos 20 gadus dzīvot pastāvīgu Krievijas draudu fonā.
– Kā jūs raksturotu cilvēkus, kas karo pret Ukrainas armiju?
– Līdz augusta beigām bija hibrīdkarš, bet tad Ukrainā iebruka Krievijas regulārais karaspēks, kura daudzskaitlīgie bataljoni ir ļoti draudīgi. Mūsu teritorijā darbojas arī Krievijas brīvprātīgie un algotņi, ir arī 20 procenti vietējo cilvēku Luhanskas un Doņeckas apgabalos, kas karo teroristu rindās, viņiem maksā par cīnīšanos pret Ukrainas armiju. Viņu vidū ir daudz marginālu elementu. Ir arī cilvēki, kas karo par trakajām Krievijas propagandas idejām, piemēram, par “krievu pasauli”. Kad viņi notrieca Malaizijas aviolīniju lidmašīnu, viņi sevi apliecināja kā teroristi. Es nesaucu viņus par nemierniekiem vai dumpiniekiem, bet gan par teroristiem.
– Jūs esat pētījis arī etniskās attiecības Ukrainā. Cik lielā mērā tās noteica situācijas saasināšanos?
– Etniskie jautājumi nebija galvenie kara izraisītāji. Runa nav par tautību vai krievu valodas tiesībām. Šos jautājumus Putins un daži citi politiķi izmantoja, lai uzkurinātu nepatikšanas. Ukrainā nebija krievu partijas, kas pamatos būtu balstītas uz etnisko piederību. Šī dimensija tika mākslīgi ieplūdināta, piemēram, pastiprinot Krievijas “tautiešu” politiku, taču patiesībā Krievijai ir vienalga par saviem “tautiešiem”, kuri ir spiesti pamest mājas.
