– Jūs esat zināms ar savu stingro atbalstu Ukrainas līdzdalībai NATO… 7

– Nekad neesmu atkāpies no šīs nostādnes. To panākt būs ļoti grūti, tomēr pirmo reizi Ukrainas sabiedrībā vairāk nekā 50 procenti cilvēku atbalsta valsts dalību aliansē. Saprotu, ka mums pašlaik pietrūkst gatavības, taču tā ir vienīgā auglīgā iespēja. Ceļš uz NATO būs grūts un ilgs. Ukrainas bruņotajiem spēkiem vajadzīgs cietā spēka komponents, kas tika iznīcināts prezidenta Janukoviča laikā. Arī NATO un Rietumi mums tolaik teica: “Vai jūs tiešām ticat, ka Krievija iebruks? Labāk ir samazināt militāros spēkus un bruņojumu.” Deviņdesmito gadu sākumā militāri bijām labāki nekā tagad, bet vēlāk tika samazināts karaspēka vienību skaits. Tā bija daļa no Rietumu prasībām, kas uzskatīja, ka draudu no Krievijas nav. Ikviens tagad tiek netieši vainots par to, ka neesam bijuši gatavībā, taču Rietumiem ir sava daļa šajā kļūdainajā lēmumā.

Reklāma
Reklāma
“Latvijā ir akūta odu krīze” – kamēr cilvēki šausminās par odu “mākoņiem”, tikmēr entomologs uzsver, ka nekas pārdabisks nenotiek
RAKSTA REDAKTORS
Krista Draveniece: Inga Spriņģe, lūdzu, nemelojiet!
Kokteilis
Nosaukti 8 vārdu īpašnieki, kuriem gribot vai negribot sanāk iekulties nepatikšanās 13
Lasīt citas ziņas

Valērija Kļimenko: Ukrainas identitāte veidojas uz ārējā ienaidnieka tēla

– Kā pašlaik izpaužas dzīve jūsu dzimtajā Luhanskā apgabalā?

CITI ŠOBRĪD LASA
– Situācija ir sarežģīta. Luhanskā nav palicis daudz cilvēku, jo liela daļa devušies uz Ukrainas rietumiem, bet ir arī daudzi, kas aizbraukuši uz Krimu un Krieviju. Panāktais pamiers ir trausls, un tā dzīvotspēja ir atkarīga no prezidenta Petro Porošenko politikas Ukrainas austrumos. Esmu uzaugusi Aļčevskā netālu no Luhanskas. Skolas gados sevi identificēju kā krievieti, taču, kad devos studēt uz Apvienoto Karalisti, mana pašuztvere mainījās. Sāku apzināties, ka esmu ukrainiete, un Ukraina ir mana valsts, tādēļ pēc studiju beigšanas atgriezos Kijevā. Cilvēki Ukrainas austrumos nav no­skaņoti prokrieviski. Daži mani draugi vēlas dzīvot vienotā Ukrainā un nevēlas atdalīšanos, taču arī grib, lai būtu aizsargāta krievu valoda. Kad augu Aļčevskā, krievi nekad netika uzlūkoti kā draudi. Viņiem bija garīgās saites ar Krieviju. Daudzi cilvēki kara iespaidā no jauna izvērtē savu identitāti, un Krieviju jau redz kā draudu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.