Domāšanas tipi – materiālais, enerģētiskais, tēlainais, kosmiskais. Kā tie atšķiras, kam piemīt? 0
Cilvēks uzskata, ka tikai viņš pasaulē ir vienīgā domājošā būtne, kas spēj apjēgt visas cēloņsakarības. Viss cits uzskatāms vai nu par mirušu matēriju, vai pārlieku zemu attīstības līmeni, kurā nav iespējams īstenot pat visprimitīvāko domāšanas procesu. Taču patiesībā, tikai pateicoties savam zemajam attīstības līmenim, cilvēkam nobrieda primitīva nojausma par to, ka šāda funkcija nepiemīt citiem, savukārt savu pilnveidošanos cilvēks veicis tikai fizisko smadzeņu attīstības virzienā. Un tādā gadījumā paliek neskaidrs garīgās attīstības mehānisms, jo intelektuālais darbs ne gluži vienmēr iet līdzās garīgās pilnveidošanās procesam, īpaši tajā gadījumā, ja šis darbs saistīts ar negatīviem indivīdiem. Tāpēc pētnieki piedāvā savu skatījumu par tiem domāšanas tipiem, kādi sastopami uz mūsu planētas un vispār pasaules uzbūves plašumos – redzamajā fiziskajā pasaulē un arī neredzamajos enerģētiskajos līmeņos.
Mūsu Visumā eksistē vairāki domāšanas tipi, kurus pētnieki iedala divos galvenajos veidos: materiālo un enerģētisko formu domāšana.
Katrai dzīvai būtnei ir savs domāšanas tips. Līdz ar to ir skaidrs, ka, piemēram, citplanētieši domās citādi nekā cilvēks, jo viņiem, visdrīzāk, šīs funkcijas īstenošanā būs iedarbināti kādi citi, no mums atšķirīgi procesi. Kādas no ārpuszemes civilizācijām varbūt arī domās līdzīgi mums, taču lielākais vairums būs atšķirīgas ne tikai no mums, bet arī savā starpā.
Jebkurā pasaulē domāšanas procesi notiek atbilstoši būtnes formai un matērijai, no kā tā sastāv, kā arī vispār no domāšanas aparāta uzbūves mērķa. Piemēram, cilvēka domāšanas mērķis ir viens, tā dēvēto Augstāko Būtību mērķis – cits, dzīvniekiem gluži atšķirīgs un tamlīdzīgi.
Kad noformējas dzīvas būtnes forma, tai kādi “augstākie konstruktori” izstrādā noteiktu individuālo domāšanas formu, kas orientēta uz konkrētiem procesiem. Būtnes konstrukcija saistīta ar tām funkcijām, kādas tai jāpilda pasaules procesos. Proti, forma ir pasaules darba elements.
Taču domāšanas tipi atkarīgi ne tikai no dzīvās būtnes veida, bet arī no tās matērijas, kurā tā mīt, jo matērijas veids un tās mērķi nosaka konkrētās pasaules pamatos likto procesu formu. Un, visbeidzot, iespējams, svarīgākais – domāšanas tipu iespaido tas hierarhiskais līmenis, kuram attiecīgā būtne ir piederīga.
Zemākajos līmeņos pastāv primitīvi domāšanas tipi, vidējos – jau pilnvērtīgāki, bet visaugstākajos atrodas vispilnīgākās domāšanas formas. Šis faktors ir izšķirošs, nosakot domāšanas veidu, jo no attīstības pakāpes būs atkarīga gan būtnes konstrukcija, gan tās ārējās formas, kurās šai domāšanai jābūt izvietotai. Tāpat no būtnes attīstības pakāpes būs atkarīga arī tās pasaules konstrukcija, kurā attiecīgā būtne būs izvietota, jo pasaulei jābūt tādai, lai tā sekmētu dvēseļu progresu un vienlaikus izpildītu tos uzdevumus, kas tām piešķirtas “no Augšas”.
