“…Daniel, tu taču esi izaudzējis ūsas! – smējās Kabineta košumkrūms Ramona un mežrozīte Ilga.” Egila Līcīša feļetons 17
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nodzīvojuši garu gadu stingrā karantīnā, “slimnieki” atgriezās darbavietā. Pa vaļā vērtām Ministru kabineta ēkas durvīm kolēģi brāzās iekšā kā virpuļvētras sagrābti. Likās, izgrūstīs skeneri, nogāzīs no kātiem iekšālaidējus.
Ministri griezās riņķī kā spoles, spiežot tūkstoš rokas, šmīkstinot miljons bučas, dāvājot 64 zobu atieztus smaidus. Atkalsatikšanās brīdī neviena acs nepalika sausa. Pār vaigiem tecēja sāļums un mitrumiņš.
Pat agrāk nesabiedriskākais Kabineta loceklis pieglaudās atgūtajiem draugiem kā mīlīgs kaķītis, kā priecīgs līdz ausu galiem taksītis.
Neatkārtojamo brīvības sajūtu radīja nekas cits kā vakcinēšanās.
Augšup pa kāpnēm uz šefa pieņemamo istabu ministri nesās, kā briedis aizdevis šiem kājas, lēkdami div’ trīs pakāpieniem uzreiz. Varoņi, varoņi! – Ministru prezidents sagaidīja joņotājus, paplikšķinādams katra domubiedra plecu, nostādīja savu komandu ierindā.
Bija patiess prieks redzēt visus trīspadsmit atkal stāvus “dzīvajā”, nevis teļļukā līdz jostasvietai.
Iznesīgi, līdz spīdumam spodrinātās lakkurpēs, ne vairs mājas čībās, uzposti lauleņu gludinātos, stērķelētos kreklos, uzvalciņos melni kā flīģeļi, nevis pār trenūzenēm pavirši uzmestās žaketītēs.
Gada laikā garīgā attīstībā progresējuši, tie vēl izskatījās tīri lietojami vīri un sievas.
Priekšistabā šķindēja glāzītes, uzkožat eļļā ietaisītas sardīnītes! Aknu desu! – zemu nostādītā basā vedināja zemkopības ministrs Kaspars, – ņemiet sēnītes! Manis paša lasītas, pagājušā rudens marinējums.
Katram notikumiem bagātajam cilvēkam pēc ilgas neredzēšanās bija otram izstāstāms kas sevišķi svarīgs.
…Daniel, tu taču esi izaudzējis ūsas! – smējās Kabineta košumkrūms Ramona un mežrozīte Ilga.
…mēs notriecām desmit ienaidnieka lidmašīnas un saņēmām gūstā ienaidnieka ģenerāli ar pumpu uz deguna, – rētām klātais kara ministrs Artis vārījās kā tikko no uguns nocelta putra.
…šķiršanās gads bija smagākais manā mūžā! – žēlojās ārlietu ministrs Edgars, – tik ilgi vienatnē ar kaķi! Paldies dievam, mājkustonis mani uzpasēja!
…noskatījos visu veco latviešu filmu repertuāru un izšķirstīju žurnāla “Lielie pupi” iesējumu! – kaktiņā ierāvies, zem četrām acīm par saviem piedzīvojumiem uzticamam un pacietīgam klausītājam satiksmes ministram Tālim klāstīja kultūras ministrs Nauris.
Premjers Krišjānītis skaņi komandēja – Peciņas gaisā! Uz veselībām! Valdība pastāv iekš tam, lai strādātu un strādātu!
Brīdī, kad pasākumā iesilušie dalībnieki bija gatavi saukt – jabadabadū! Juhū! Uz terasēm, uz terasēm! – Ministru prezidents piecēlās, savilka šlipses mezglu ciešāk un, lai nepārvērstu tikšanos par prastu dzerstiņu, nopietni teica: kungi, aicinu turpmāko darba cēlienu strādāt pilnvērtīgi, bez naida runas, pildot sabiedriski derīgus pakalpojumus. Kad dūšu esam piesējuši, lūdzu, ieņemsim vietas!
Ierodoties sēžu zālē, ministri bija stipri pārsteigti, kāpēc zālē mēbeles nekarājas pie griestiem, bet viss ir pa vecam, kā atraitnes gultā, kura zvērējusi mūžam to saglabāt tukšu un aukstu.
Vienīgi atmosfēra bija tīrāka, dezinficētāka. Sēžamvietas iegrima ergonomisko kantora krēslu maķenīt ierūsējušās atsperēs.
Klātesošie steigšus izkravāja mantību, uz galda salika mīļoto māsīcu fotogrāfijas, ziniet, visus sīkos nieciņus, no kuriem atkarīga sekmīga strādāšana. Tieslietu ministrs Jānis izvilka bildi milzu ierāmējumā “Piemiņai no tikšanās ar Romas pāvestu”.
Labklājības Ramona izvietoja sev priekšā kosmētikas piederumus, spogulīti, lūpzīmuli, lokšķēres. Pagaldē klīda izglītības Ilgas abi šuneļi – Jorkšīras terjers un punduršpics, bet citādi valdīja tīri kā komunistiska disciplīna.
Visi vērīgi ausījās, ko saka premjerministrs. Un Krišjānis sāka ar – kā zināt, mums virsū uzlaists ģenerālprokurors! – bet teiktais pazuda varenā hahaha vētrā. Ko nu ģenerālais lej čugunu!
Lai jau rakājas kā mežakuilis pērnajās lapās, meklēdams vēl ēdamas zīles, lai izloba sapelējušus riekstus no čaumalām! Viss būs okei! – cits caur citu sauca ministri.
Taču pamazām attīrošā gaisa plūsma sabiezēja. Ministru valodās iezagās skābuma tonis. Un beigās visa kompānija atsāka no vietas, kur bija pārtraukuši – ļer, ļer, ļer.
