Džonsona lēmumu par parlamenta darba apturēšanu apstrīd tiesā 0
Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona lēmums pirms gaidāmās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) apturēt parlamenta darbu, kas izraisījis sašutumu no proeiropeiski noskaņoto deputātu un bezvienošanās breksita pretinieku puses, ceturtdien apstrīdēts tiesās.
Konservatīvo līderis trešdien negaidīti paziņoja par lēmumu, sākot no septembra, teju uz piecām nedēļām atlaist parlamentu, jo, kā skaidroja Džonsons, esot nepieciešams īstenot “drosmīgus un ambiciozus” iekšpolitikas plānus.
Džonsona lēmumu oponenti dēvē par “apvērsumu” un “konstitucionālu skandālu”, turklāt tiesās Londonā un Edinburgā iesniegtas prasības, lai procesu apturētu.
Uzņēmēja un viena no redzamākajām breksita pretinieku kampaņas aktīvistēm Džīna Millere ieceri apstrīdējusi tiesā, norādot uz Džonsona lēmuma sekām un nodomu.
“Mēs uzskatām, ka šī prasība ir pretlikumīga,” norādīja Millere, kas 2017.gadā tiesā panāca, ka likumdevēji var balsot par breksita oficiālu uzsākšanu.
“Modernajā vēsturē nav neviena piemēra, kad parlamenta atlaišana tiktu izmantota šādi,” sarunā ar radio BBC uzsvēra Millere.
“Tā pavisam noteikti, mūsuprāt, tiek izmantota, lai traucētu parlamenta likumdošanas darbu pret bezvienošanās iznākumu,” viņa piebilda.
Savukārt Skotijas Nacionālās partijas politiķe Džoana Čerija pavēstījusi, ka juristi pieprasījuši sasaukt Skotijas augstākās civiltiesas sēdi, kas varētu notikt jau ceturtdien.
Kā ceturtdien brīdināja laikraksts “The Times”, Džonsona lēmums “Lielbritāniju nostādījis uz konstitucionālās krīzes sliekšņa”.
“The Guardian” prognozē, ka izraisīsies “vēsturiska parlamentāra sadursme”, premjera pretiniekiem cenšoties nepieļaut bezvienošanās breksitu, savukārt “The Financial Times” redakcijas ievadrakstā norādīts, ka Džonsona lēmums par parlamenta darba apturēšanu ir “apvainojums demokrātijai”.
Jau ziņots, ka karaliene Elizabete II trešdien piekrita premjerministra Džonsona lūgumam pirms breksita uz laiku apturēt parlamenta darbu.
Karalienes oficiālo padomnieku sanāksme – Slepenā padome – paziņoja, ka parlamenta darbs tiks apturēts ne agrāk kā pirmdien, 9.septembrī, un ne vēlāk kā ceturtdien, 12.septembrī. Parlamentu paredzēts atkal sasaukt pirmdien, 14.oktobrī.
Sašutusī opozīcija paziņoja, ka Džonsons lūdzis parlamenta darba apturēšanu, apzināti cenšoties nobremzēt parlamenta deputātu mēģinājumus nepieļaut bezvienošanās breksitu.
