6 kļūdas, kāpēc ābolīši izaug tik sīki 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Šogad vairākām ābelēm augļi aizmetušies daudz, virtenēm vien, taču ābolīši ir sīki un neēdami. Nebija pat ko retināt. Nezinu, ko darīt, lai nākamgad tā nenotiktu” – jautā Kārlis no Aizkraukles.
Konsultē dārznieks Guntis Vītoliņš.
1, Augiem slāpst
Neattīstījušos, sīku ābolīšu virtenes ir rezultāts vairākiem netipiskiem gadiem un sausuma periodiem. Vēlie pavasari un garie rudeņi jau vairākus gadus jauc augiem prātu. Turklāt katastrofāli trūkst mitruma. Augsne labākajā gadījumā ir tikai 30–40 cm mitra. Pundura un puspundura augļukokiem, ogulājiem ar to vēl varētu pietikt, taču liela auguma kokiem, kuriem saknes stiepjas dziļumā, ļoti slāpst. Tagad gan laistīt vairs nav vēlams. Taču augus, kuriem šogad bijušas sīkas lapas, kroplīgi auglīši, aprīlī vai maijā vajadzēs krietni salaistīt (ja ziema un pavasaris būs līdzīgi kā pērnie).
2. Baro apdomīgi
Mitruma trūkums augiem arī izraisa nopietnus vielmaiņas traucējumus. Tāpēc tagad ap kokiem bērt minerālmēslus var būt pat kaitīgi. Ja vēlas, varētu dot tā saukto komplekso rudens mēslojumu, bet šoruden bērt tikai pusi no mēslojuma instrukcijā norādītās devas.
Ja dārzā ir sūna, vēlu rudenī papildus ieteicams augļukokiem dot kālija mēslojumu. Praksē pierādījies, ka sūnu augšana biežāk ziņo tieši par kālija trūkumu, nevis par augsnes skābumu.
3. Liekos noplūc
Ja ābolu vienkārši daudz, pie skaistiem augļiem var tikt, tos pamatīgi retinot. Sāk laikus, pakāpeniski turpinot plūkt pat krietnus āboltēnus, kamēr raža gatavojas. Visus tārpainos, kroplīgos norauj bez žēlastības. Ja koks tik liels, ka augšējos zarus nevar aizsniegt, var mēģināt purināt un pat nodauzīt augļus, izzāģēt kādu pārbagātu zaru. Retinot augļus, var panākt arī to, ka ābeles ražos katru gadu, nevis periodiski.
4. Kritušos aizvāc
Diemžēl šogad arī augļukoku kaitēkļi savairojušies lielā skaitā. Lai tie un slimības neturpinātu trakot nākamgad, ieteicams visas kritalas savākt. Šoruden tas būtu jadara sevišķi cītīgi. Ja prot kraut pareizu kompostkaudzi, kura krietni izkarst, tajā var likt gan kritušos augļus, gan slimās lapas. Ja nav pārliecības par savas kompostkaudzes kvalitāti, drošāk visu drazu no augļudārza sadedzināt.
5. Mulčē apdobes
Ap augļukokiem jau var likt organisko mēslojumu vai nopļauto zāli. Var pagaidīt arī brīdi, kad visi augļi būs nobiruši. Nereti literatūrā iesaka šo mulčas kārtiņu bērt tikai tad, kad augsne stabili sasalusi, taču jaunmodīgajās ziemās tāds brīdis pat var nepienākt. Slāni neber pārāk biezu, taču tas saglabās mitrumu augsnē, pasargās sakņu sistēmu no mainīgiem laikapstākļiem, lēni atbrīvos augam vajadzīgās barības vielas.
6. Mulčas kārtu liek ne tuvāk par pusmetru no stumbra.
Ja mulčas kārtu kokam pieber tuvāk (bieža kļūda – stumbru iekraut kaudzē), var sākties sakņu kaklu puve. Tas izpaužas līdzīgi kā ap koku savilkta stieple. Pavasarī augs varbūt atmodīsies, tomēr vēlāk kaltīs un aizies bojā. Arī iespējamie peļu midzeņi pieklājīgā attālumā no stumbra kokam lielu skādi nenodarīs.
No dārza vajadzētu aizvākt zem augļukokiem nopļauto mauriņa zālīti (to gan var kompostēt). Arī tajā var būt slimību ierosinātāji un kaitēkļi, kas siltās ziemās var netraucēti vairoties.
Rudeņos zem augļukokiem un ogulājiem mēdz aprušināt apdobes. To nedrīkst darīt ap kauleņkokiem (ķirši, persiki, aprikozes, plūmes) – traumējot to jutīgās saknes, koks var inficēties.
