Eirovīzijas fani: “Nākamgad redzēsim arī krievus? Latviešiem nepatika lietuvietis? Labākais “halftime” šovs visā vēsturē! Kas tikko notika?” 0
Eirovīzijas fināls šogad atkal pierādīja, ka šis konkurss sen vairs nav tikai dziesmu cīņas, tā ir vesela mūzikas kustība, kas pārņem vienu nedēļu maijā teju visu Eiropu. Tiklīdz noskaidrojās uzvarētājs, Latvijas sociālie tīkli piepildījās ar sajūsmu, neizpratni, ironiju un arī visai asām pārdomām par to, kāpēc vieni tiek tālāk, bet citi paliek aiz svītras.
Par 2026. gada Eirovīzijas uzvarētāju kļuva Bulgārija ar DARA izpildīto dziesmu “Bangaranga”. Tā Bulgārijai ir pirmā uzvara konkursā kopš valsts debijas 2005. gadā. Finālā Bulgārija apsteidza Izraēlu un Rumāniju, savukārt konkurss šogad notika Vīnē.
Latviešu reakcijās īpaši pamanāms bija atvieglojums par to, ka uzvara netika Izraēlai. “Nu vismaz tā nebija Izraēla. Es šokā. BG,” raksta kāda sociālo tīklu lietotāja. Cita komentētāja vēl tiešāk jautā: “Kāpēc neviens nerunā par to, ka Izraēla gandrīz uzvarēja, un tas ir okej, tad jau Krievijai arī ļaujam piedalīties, tas būtu tas pats.”
Šī tēma komentāros parādās vairākkārt. Daļa skatītāju uzskata, ka Eirovīzija, neraugoties uz saukļiem par vienotību un mūziku, joprojām ir cieši saistīta ar politiku. “Dot punktus Izraēlai un neļaut Krievijai būt Eirovīzijā ir insane,” raksta viena no komentētājām, norādot uz dubultstandartu sajūtu, kas daļai skatītāju radusies pēc balsojuma.
Tomēr Bulgārijas uzvara daudziem šķita patīkams pārsteigums. “Mums ir first time winner pirmo reizi kopš 2017. gada! Man pat īsti nepatika šī dziesma, bet priekšnesums tiešām bija iespaidīgs,” raksta kāda skatītāja, piebilstot, ka prieks par Bulgāriju, kas pēc ilgiem gadiem beidzot tikusi pie uzvaras. Arī citi komentētāji uzsver, ka “Bulgārija to ir pelnījusi”.
Vienlaikus Latvijas skatītājiem sāpīga tēma bija Atvaras neiekļūšana finālā. Latvija ar dziesmu “Ēnā” piedalījās otrajā pusfinālā, taču finālam nekvalificējās. Otrajā pusfinālā tālāk tika Bulgārija, Ukraina, Norvēģija, Austrālija, Rumānija, Malta, Kipra, Albānija, Dānija un Čehija.
“Tracina, ka Atvaras dziesmai pusfinālā netika pielikti tulkojuma subtitri,” raksta kāda lietotāja, uzskatot, ka saprotamāka dziesmas doma varētu palīdzēt skatītājiem vairāk novērtēt Latvijas priekšnesumu. “Paskatieties uz Albāniju, 100% iekļuva tikai tāpēc, ka bija saprotama doma,” viņa piebilst.
Citi gan bija kritiskāki pret pašu priekšnesumu. “Man šķiet, ka Atvaras dziedājums Eirovīzijā nebija pārāk labs, salīdzinot ar pārējiem priekšnesumiem,” raksta kāds komentētājs. Vēl kāds norāda, ka dziesma šķitusi “mazliet pārāk satraukta”, bet kopumā “ļoti labi”.
Īpašu neizpratni raisīja arī žūrijas un skatītāju balsojuma sadalījums. Kāds lietotājs atgādina, ka Atvara pusfinālā pēc žūrijas un skatītāju balsojuma bijusi 13. vietā, tomēr līdz finālam ar to nepietika. Sociālajos tīklos izskanēja arī jautājumi par to, kāpēc dažas valstis, piemēram, Malta, saņēma tik daudz 12 punktu, bet Lietuva no Latvijas nesaņēma nevienu.
Latvieši neaizmirsa arī ironizēt. “Man šķiet, ka tas, kurš apstiprināja dziedātāju pieteikumu video idejas/dizainu Eirovīzijā, ir tas pats, kurš apstiprināja šī auto dizainu,” raksta kāda lietotāja, pievienojot attēlu ar savdabīga dizaina automašīnu. Cits komentētājs savukārt jokoja: “Bija Brat Summer. Vai šogad, vismaz Eiropā, būs Bangaranga Summer?”
Netika saudzēti arī Eirovīzijas vadītāji. “Daudzi kritizē Eirovīzijas vadītājus un viņu humoru, bet jūs taču saprotat, ka viņi paši nav ne zilbi tajā scenārijā ierakstījuši,” raksta kāds skatītājs, aizstāvot vakara vadītājus un norādot uz radošās komandas atbildību.
Kopumā šī gada Eirovīzija Latvijas skatītājiem bijusi emociju pilna — no vilšanās par Atvaras netikšanu finālā līdz atvieglojumam par Bulgārijas uzvaru un pārdomām par konkursa politisko fonu. Un, kā jau ierasts, sociālie tīkli vēl ilgi turpinās dzīvot ar jokiem, dusmām un “kā tas vispār varēja notikt?” jautājumiem.
View on Threads
