Krievijā kartēs parādās “meži”, kuru tur nemaz nav: ko Putins mēģina noslēpt no saviem iedzīvotājiem? 0
Krievija atradusi jaunu veidu, kā savās kartēs paslēpt militāros objektus, dažās vietās to vietā digitāli parādās mežs. Taču šis mēģinājums kaut ko noslēpt rada pretēju efektu: maskētās teritorijas pašas kļūst par norādi uz to, ka tur atrodas kaut kas, ko Krievija nevēlas rādīt.
Krievijas kartēšanas serviss “Yandex Maps” iepriekš militāros un citus sensitīvos objektus galvenokārt slēpa, izmantojot izpludināšanu. Taču tagad parādījies jauns paņēmiens – militāra objekta vietā tiek pārklāta teritorija ar citu attēlu, piemēram, meža fragmentiem.
Šāds gadījums pamanīts netālu no Kronštates, kur pie militāra objekta kartē parādījies digitāli izveidots mežs. Tajā pašā laikā šo teritoriju iespējams saskatīt citos kartēšanas servisos. Par to, atsaucoties uz Somijas medijiem, vēsta vairāki starptautiskie mediji.
Un te rodas būtisks jautājums – ja šādā veidā objektu nevar noslēpt no tiem, kuriem tas patiešām interesē, tad no kā Krievija cenšas to noslēpt?
Krievija kartēs “uzzīmē” mežu
Ja cilvēks Krievijā atver “Yandex Maps”, viņš noteiktā vietā var ieraudzīt pavisam parastu ainavu. Taču citos satelītattēlos tajā pašā vietā redzams militārs objekts.
Tieši šāda manipulācija pamanīta pie Kronštates. Somu militārais eksperts un bijušais izlūkdienesta darbinieks Marko Eklunds norādījis, ka no militārās operacionālās perspektīvas šādai slēpšanai ir maz jēgas, jo Ukrainas un Rietumu izlūkdienesti savu informāciju neiegūst tikai no “Yandex Maps”.
Tas nozīmē, ka digitāli uzzīmēts mežs diez vai spēj pasargāt Krievijas militāro objektu no izlūkošanas.
Turklāt šī nav pirmā reize, kad “Yandex” kartēs tiek slēptas stratēģiski nozīmīgas vietas.
Jau iepriekš kopīgā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu žurnālistu izmeklēšanā tika identificētas 119 izpludinātas teritorijas Krievijas rietumu daļā. To vidū bija militārās bāzes, lidlauki, kuģu būvētavas, aizsardzības rūpniecības objekti un citas stratēģiski nozīmīgas vietas.
Tādējādi pati maskēšana kļūst par informāciju.
Ja kartē pēkšņi parādās dīvains izpludinājums vai mākslīgi uzklāts mežs, tas drīzāk liek uzdot jautājumu, kas tieši tur atrodas?
Putins slēpjas no saviem iedzīvotājiem?
Šeit rodas daudz interesantāka versija. Iespējams, šādas kartes nav paredzētas, lai militāros objektus noslēptu no Ukrainas vai Rietumu izlūkdienestiem. Iespējams, tās vismaz daļēji paredzētas pašiem Krievijas iedzīvotājiem.
Cilvēks, kurš dzīvo netālu no militārā objekta, atver Krievijā populāru kartēšanas servisu un redz mežu. Nevis militāru bāzi, nevis pretgaisa aizsardzības sistēmu, nevis rūpnīcu, bet vienkārši mežu.
Tas ļauj saglabāt ilūziju, ka karš atrodas kaut kur tālu, ka Krievijas teritorija ir droša un ka valsts visu kontrolē.
Taču šai ilūzijai ir viena liela problēma. Karš arvien biežāk kļūst redzams arī bez kartēm.
Putins karu atveda mājās
2022. gadā Kremlim bija daudz vieglāk uzturēt priekšstatu, ka karš notiek kaut kur tālu no Krievijas iedzīvotāju ikdienas.
Maskavā un Sanktpēterburgā turpinājās ierastā dzīve, lidmašīnas lidoja, uzņēmumi strādāja, bet Krievijas televīzijā iedzīvotājiem tika stāstīts par valsts militāro varenību.
Tagad šo realitāti kļūst arvien grūtāk uzturēt.
Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ir radījuši taustāmas sekas degvielas tirgū. “Reuters” šonedēļ ziņoja, ka Krievijā izplatījies jauns degvielas trūkuma vilnis, vairākos reģionos atkal ieviesti ierobežojumi degvielas pārdošanai, bet problēmas sasniegušas arī Maskavas apgabalu.
Un situācija kļuvusi tik nopietna, ka Krievija sākusi ievest benzīnu no Indijas.
“Reuters” ziņo, ka Krievijā jau nogādāta aptuveni 68 000 tonnu liela benzīna krava no Indijas. Piegādes tiek organizētas, lai mazinātu vietējā tirgus deficītu, ko pastiprinājuši uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām.
Tātad valsts, kas pati ir viena no pasaules lielākajām naftas ražotājām un eksportētājām, šobrīd ir spiesta meklēt benzīnu ārvalstīs. Un te vairs nepalīdzēs nekāds digitālais mežs.
Krievijas iedzīvotājiem kartes nemaz nav vajadzīgas
Degvielas trūkumu nevar izpludināt. Rindu pie degvielas uzpildes stacijas nevar aizstāt ar meža attēlu. Arī Ukrainas dronu uzbrukuma sekas nevar vienkārši aizkrāsot kartē.
“Reuters” norāda, ka degvielas problēmas Krievijā saistītas ar vairākiem faktoriem – Ukrainas uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām, sezonālo pieprasījuma pieaugumu un pārstrādes jaudu samazināšanos. Krievijas valdība reaģējusi ar eksporta ierobežojumiem, importa palielināšanu un arī prasību atvieglošanu degvielas tirgū.
Tas ir svarīgi, jo šeit vairs nav runa par to, ko cilvēks redz kartē. Viņam pietiek aizbraukt līdz degvielas uzpildes stacijai.
Divas Krievijas realitātes
Un tieši šeit šis stāsts vairs nav tikai par “Yandex Maps”. Tas ir par divām realitātēm, kuras Kremlim kļūst arvien grūtāk uzturēt vienlaikus. Vienā realitātē Krievija uzvar, viss notiek pēc plāna, ekonomika turas, armija ir spēcīga, bet karš atrodas kaut kur tālu.
Otrajā realitātē Ukrainas droni sasniedz Krievijas teritoriju, tiek bojātas naftas pārstrādes rūpnīcas, degvielas uzpildes stacijās rodas problēmas un Krievijai jāmeklē benzīns ārvalstīs.
Un militārie objekti, kurus Kremlis mēģina paslēpt kartēs, kļūst par vēl vienu šīs realitātes simbolu.
Var izpludināt militāro objektu kartē. Var tā vietā uzzīmēt mežu. Var mēģināt sabiedrībai parādīt, ka viss tiek kontrolēts. Taču ir lietas, kuras izpludināt ir daudz grūtāk. Piemēram, kilometriem garas rindas pie degvielas uzpildes stacijām.
Tāpēc šis stāsts patiesībā nav tikai par kartēm. Tas ir par to, cik ilgi iespējams noslēpt karu no sabiedrības, ja tā sekas arvien biežāk kļūst redzamas pašā Krievijā.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
