Dažiem jau sakrājušies tūkstošiem eiro lieli sodi: Freiberga atklāj, kas notiek ar jauniešiem, kuri neatsaucas Valsts aizsardzības dienestam 0
TV24 raidījumā “Preses klubs” Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktora vietniece Aija Freiberga aicināja mazināt dramatismu saistībā ar jauniešiem, kuri neatsaucas Valsts aizsardzības dienesta pavēstēm. Viņa uzsvēra, ka 80–90% jauniešu dienestam piesakās brīvprātīgi, bet tiem, kuri pavēstes ignorē, gada laikā par neierašanos var tikt piemēroti vairāki administratīvie sodi.
Freiberga norādīja, ka, runājot par Valsts aizsardzības dienestu, nevajadzētu koncentrēties tikai uz negatīvo, proti, jauniešiem, kuri obligātās iesaukšanas kārtībā nav atsaukušies pavēstei. Viņa uzsvēra, ka lielākā daļa jeb 80–90% dienestam piesakās brīvprātīgi.
Savukārt starp obligāti iesauktajiem ir daļa jauniešu, kuri nav atsaukušies pirmajai vai otrajai pavēstei. Freiberga aicināja jauniešus izveidot oficiālo e-adresi, jo tajā paziņojumus, tostarp pavēsti, iespējams saņemt ātrāk.
Viņa skaidroja, ka ne visi jaunieši, kuri nav atsaukušies pavēstei, to dara ļaunprātīgi. Daļa jauniešu nedzīvo savā deklarētajā adresē un pavēsti fiziski nav saņēmuši.
Vēl viena jauniešu grupa ir tie, kuri lūguši atlikt dienestu un kuru administratīvās lietas vēl tiek izskatītas. Iemesli var būt dažādi, tostarp studijas vai atrašanās ārvalstīs. Tāpat daļa jauniešu neatbilst dienesta prasībām veselības stāvokļa dēļ.
Freiberga uzsvēra arī pozitīvo tendenci, ka brīvprātīgo interese par Valsts aizsardzības dienestu bijusi tik liela, ka nācies atkārtoti izsludināt pieteikšanos. Daļa jauniešu pirmo pieteikšanās termiņu bija nokavējuši, taču arī otrajā pieteikšanās reizē bijis liels interesentu skaits.
Vienlaikus tiem, kuri neatsaucas pavēstēm un pienākumu nepilda, tiek piemērotas sankcijas. Par katru neierašanos var piemērot administratīvo sodu līdz 750 eiro, turklāt gada laikā iespējams saņemt līdz pat četrām pavēstēm. Tā kā Valsts aizsardzības dienesta pienākums attiecas uz jauniešiem līdz 27 gadu vecumam, kopējais soda apmērs var kļūt ievērojams.
Ja administratīvais sods netiek samaksāts, tas tiek nodots tiesu izpildītājiem, un summai var tikt pieskaitīti arī papildu izdevumi.
Raidījumā Freiberga atzina, ka jau ir vairāki tūkstoši cilvēku, kuri no pirmā iesaukuma nav izpildījuši Valsts aizsardzības dienesta pienākumu un kuriem ir uzkrājušies administratīvie sodi. Precīzu skaitu viņa raidījumā nenosauca.
Freiberga norādīja, ka Valsts aizsardzības dienests ir pretimnākošs arī tiem jauniešiem, kuri dažādu iemeslu dēļ sākotnēji nav atsaukušies. Dienestā gaida arī šos cilvēkus, tomēr uzkrātais administratīvais sods viņiem ir jānomaksā.
Viņa skaidroja, ka pēc militārās policijas uzaicinājuma sniegt paskaidrojumu par neierašanās iemesliem daļa jauniešu tomēr pārdomā savu rīcību un saprot, ka pienākums pret valsti ir nopietna lieta.
Vienlaikus Freiberga norādīja, ka pašreizējais administratīvā soda apmērs nav galīgs. Ja tendence turpināsies, sankcijas varētu tikt pārskatītas, un tiekot vērtēta arī citu valstu pieredze.
Tomēr viņa uzsvēra, ka Valsts aizsardzības dienests nav soda mehānisms. Viņasprāt, galvenais ir sabiedrībai un jauniešiem saprast, ka dienests ir saistīts ar patriotismu, pienākumu un kopīgu atbildību par valsts drošību.
Freiberga atgādināja, ka, ieviešot Valsts aizsardzības dienestu, sākotnējais mērķis nebija uzreiz piemērot lielus sodus, bet gan vispirms balstīties uz brīvprātību.
