Ekonomiste: Krievijas recesiju jau var redzēt Latvijas rūpniecības datos 0
Krievijas recesiju jau var redzēt Latvijas rūpniecības un eksporta datos, vērtē “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Viņa atzīmē, ka jūnijs Latvijas apstrādes rūpniecībai nebija veiksmīgs mēnesis: izlaide ir kritusi gan pret iepriekšējo mēnesi, gan pret pērnā gada jūniju. Turklāt kritumi bija novērojami vairākās nozarēs, savukārt “Liepājas metalurga” efekts jau gandrīz ir izzudis.
“Jāsaka gan, ka pērnā gada jūnijs, tieši otrādi, bija ļoti labs mēnesis, līdz ar to -2.2% kritums daļēji tomēr atspoguļo augstu salīdzināšanas bāzi,” lēš Strašuna.
Viņasprāt, šā gada otrais ceturksnis rūpniecībai kopumā tomēr bijis labāks nekā pirmais ceturksnis. Līdz ar to rūpniecība atkal veicināja ekonomikas izaugsmi. Tanī pat laikā pēdējie pāris mēneši apstiprina, ka turpmāka izaugsme nebūs viegla.
Ietekme no Krievijas recesijas un rubļa vājuma sāk parādīties makroekonomikas datos. Stingrākas Eiropas Savienības un ASV sankcijas pret Krieviju un atbildes gājieni no Krievijas puses, visticamāk, bremzēs turpmāku rūpniecības un eksporta izaugsmi, prognozē ekonomiste.
Viena no lielākajām nozarēm – pārtikas pārstrāde – gandrīz vai pārstājusi augt. Pret pērno gadu vēl novērojama izaugsme, tomēr otrajā ceturksnī ražošanas apjomi palika nemainīgi pret iepriekšējo ceturksni, norāda Strašuna.
“Daļēji to var saistīt ar Krievijas ekonomikas un valūtas vājumu, piemēram, zivju produktu ražošanas apjomi krīt, krīt arī to eksports uz Krieviju un pārējo pasauli. Tomēr tendences citās pārtikas apakšnozarēs atšķiras un, piemēram, piena produktu ražošanā gada izaugsme turpinās, lai arī tā ir lēnāka. Siera un biezpiena eksports uz Krieviju turpina strauji kāpt, tomēr krīt uz pārējo pasauli,” vērtē ekonomiste.
Viņa atzīmē, ka arī citās nozarēs tendences ir ļoti dažādas. Piemēram, turpinās laba izaugsme kokrūpniecībā, datoru un elektronikas iekārtu ražošanā. Savukārt jau labu laiku krīt apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana.
