Inčukalna gāzes krātuves esamība un tās izmantošanas tiesības kļūst par Latvijas smagāko argumentu
diskusijās par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes iespējām.
Inčukalna gāzes krātuves esamība un tās izmantošanas tiesības kļūst par Latvijas smagāko argumentu diskusijās par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes iespējām.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Arnis Latišenko: Enerģētiskais karš – kādas būs sekas? 11

Arnis Latišenko, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 134
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Lasīt citas ziņas

 

Kopš Krievijas atklātā iebrukuma Ukrainā starp Maskavu un Rietumiem, tostarp Latviju, notiek atklāts ekonomiskais karš. Viena no šā kara sfērām ir karš enerģētiskajā jomā. Nav noslēpums, ka Kremlis ilgstoši ir izmantojis ogļūdeņražus, it sevišķi dabasgāzes piegādes kā ģeopolitisko ieroci. Nav arī noslēpums, ka starp Krieviju un Eiropu ir izveidojusies noteikta savstarpēja atkarība šajā jomā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēc 2021. gada datiem, Krievijas piegādes veido ap 14% no visa globālā piedāvājuma, 40% no visa gāzes patēriņa. 27% no naftas patēriņa Eiropas Savienība importē no Krievijas, taču vienlaikus naftas un dabasgāzes tirdzniecība sniedz Krievijai ap 45% no tās federālā budžeta ienākumiem, kas faktiski padara Krieviju ne vien ietekmīgu šajā sfērā, bet arī ārkārtīgi ievainojumu. Šie apsvērumi padara enerģētisko karu un tā iznākumu par vienu no būtiskākajiem aspektiem, kas var izšķirt Vladimira Putina režīma likteni vidējā vai ilgtermiņa periodā.

 

Enerģētiskā kara hronoloģija

Kremlis faktiski uzsāka ofensīvu pret Eiropu energoresursu jomā vēl pirms iebrukuma Ukrainā. 2021. gada septembrī Krievija sāka samazināt dabasgāzes piegādes Eiropas tirgum. Tas noveda pie dabasgāzes krājumu samazinājuma Eiropas krātuvēs, vienlaikus strauji palielinot dabasgāzes cenas, ņemot vērā, ka pēc Covid-19 pandēmijas atgūstošajās ekonomikās strauji pieauga tās pieprasījums.

Lai gan šobrīd vēl ir pāragri viennozīmīgi apgalvot, ka tā ir bijusi Kremļa plašāka agresijas plāna sastāvdaļa, lai radītu ekonomiska rakstura spriedzi Eiropā un papildu iekšpolitisku spiedienu Eiropas valstu elitēm brīdī, kad Krievija īstenos pilna apmēra invāziju Ukrainā, tomēr šajā rīcībā arvien vairāk var saskatīt noteiktu loģiku un konsekvenci.

Vienlaikus arī Rietumu valstis, apzinoties energoresursu nozīmīgumu, pretestībā Kremlim nav palikušas pasīvas. To rīcībā ir saskatāma gan drosme un spēja uzdrošināties, gan arī daļēja nedrošība, kas izriet no energoresursu atkarības uzliktiem objektīviem ierobežojumiem. Eiropa nevar pārvarēt atkarību no Krievijas energoresursu piegādēm un sagraut Kremļa militāro ekonomiku diennakts laikā, tas ir intensīvs un pacietīgs darbs pārejai uz alternatīviem energoresursu avotiem, kas pieprasa zināmu laiku. Turklāt Putins kopā ar atsevišķiem “partneriem” Eiropas valstīs divas desmitgades ir “strādājis”, lai izveidotu šādu atkarību, paļaujoties uz šo “partneru” bezrūpību un ticību, ka vienmēr viss būs kārtībā.

Pirmie atbildes soļi enerģētikas jomā tika sperti 8. martā. ASV pilnībā aizliedza Krievijas naftas un gāzes importu savā teritorijā, savukārt 18. martā Eiropas Komisija nāca klajā ar “REPowerEU” plānu, kas izmaksās ap 300 miljardiem eiro un kas paredz līdz 2022. gada beigām par divām trešdaļām samazināt ES atkarību no Krievijas gāzes. Tam sekos pakāpeniska atkarības samazināšana, kuras mērķus ir plānots sasniegt līdz 2027. gadam, izmantojot enerģijas taupīšanas pasākumu kapacitātes spēcināšanu, energoresursu piegāžu dažādošanu un atjaunojamās enerģijas paātrinātu ieviešanu. 3. jūnijā ES pieņēma sesto sankciju pakotni, kas paredz Krievijas jēlnaftas importu pa jūru no šā gada 5. decembra un naftas produktu importu no 2023. gada 5. februāra. Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vārdiem, tas samazinās Krievijas naftas piegādes ES par 90% līdz šā gada beigām.

 

Enerģētiskā kara attīstības perspektīvas

Neskatoties uz to, ka ES ambiciozie plāni potenciāli varētu iedragāt Kremļa spējas finansēt savu karu, Krievija līdz šim ir guvusi ienākumus gandrīz 100 miljardu dolāru (!) apmērā pirmajās 100 kara dienās un turpina gūt peļņu. Piebilstams, ka, sākoties Krievijas invāzijai šā gada 24. februārī, naftas un gāzes cenas pieauga vēl vairāk.

Šie Krievijas ienākumi pārsniedz kopējo rietumvalstu sniegto militāro un humāno palīdzību Ukrainai, un tas piespiež rietumvalstu līderus meklēt ātrākus risinājumus, kā mazināt cenas patērētājiem un radīt zaudējumus Kremļa biznesam. Pēc Baltā nama informācijas, ASV prezidenta Džo Baidena vizītes laikā Tuvajos Austrumos tika panākta vienošanās, ka Saūda Arābija par 50% palielinās naftas ieguvi virs jūlijā un augustā plānotā, lai līdzsvarotu naftas tirgu un cenas.

Kremļa spējas šantažēt ES ar gāzes piegāžu pārtraukšanas draudiem vēl nav izsmeltas, kā to parāda pašreizējā piegādes apturēšana pa “Nord Stream 1” vadu ikgadējās apkopes veikšanai. Tomēr šķietamajiem Kremļa panākumiem ir vienīgi īstermiņa potenciāls. Vienlaikus jāapzinās, ka neatkarīgi no Krievijas spēcīgās lielākā piegādātāja pozīcijas, Eiropas kā lielākā Krievijas energoresursu patērētāja pozīcija ir vēl spēcīgāka. Ja ES spēs salīdzinoši ātri pārtraukt atkarību no Krievijas piegādēm, arī Kremlis būs spiests meklēt alternatīvas naftas un gāzes ieņēmumu kompensēšanai ilgtermiņā. Un te Krievija riskē sastapties ar vairākām problēmām.

Pirmā problēma ir Krievijas spēja atrast jaunus noieta tirgus, primāri, Āzijas reģionā, un kapacitāte tos apgādāt. Galvenais Krievijas energoresursu patērētājs Āzijā ir Ķīna, kas šobrīd iepērk par 55% naftas vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt Indija ir palielinājusi Krievijas naftas iepirkumus šajā pavasarī līdz pat sešām reizēm salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Tomēr Āzijas tirgu interese primāri izriet no tā, ka Krievija pārdod savus energoresursus lēti un ar atlaidi, nevis saistībā ar noteiktu valstu vēlmi glābt Krievijas ekonomiku kara apstākļos. Līdz ar to, tas nevar risināt Kremļa problēmu ilgākā perspektīvā. Turklāt piegādes kapacitāte uz Ķīnu, izmantojot gan dzelzceļu, gan cauruļvadus, ir praktiski izsmelta pilnā apjomā. Savukārt piegādes pa jūru būs faktiski neiespējamas, jo, pateicoties sankcijām, ir liegts apdrošināt kuģus, kas pārvadā Krievijas energoresursus, bez kā uzņēmumi nepiedāvās transportēšanas pakalpojumu.

Otra no kritiskajām problēmām, kas ietekmēs Krievijas enerģētikas sektoru un spējas attīstīt jaunas atradnes, ir rietumvalstu enerģētikas, kā arī atradņu apkalpes pakalpojumu kompāniju aiziešana no Krievijas. Šo kompāniju vidū ir “Halliburton”, “Schlumberger”, “Baker Hughes” un “Weatherford”, kas pameta Krieviju un pārtrauca investīcijas tajā pēc agresijas Ukrainā. Pēc esošo pakalpojumu līgumu noslēgšanas tās pilnībā izbeigs savas operācijas Krievijā.

Šīs kompānijas nodrošināja nepieciešamās ieguves tehnoloģijas, apmācīja Krievijas enerģētikas kompāniju personālu, kā arī veica jaunu atradņu meklēšanu un izpēti. Ņemot vērā, ka ogļūdeņražu ieguvi Krievijā apgrūtina tās klimatiskie un ģeoloģiskie apstākļi, šo kompāniju pakalpojumi ir vitāli svarīgi, tādēļ to aiziešana pati par sevi rada jautājumus par Krievijas naftas un gāzes industrijas izdzīvošanu tālākā nākotnē.

 

Secinājumi

SAISTĪTIE RAKSTI

Rietumvalstīs arvien acīmredzamāk kļūst skaidrs, ka Krievijas energoresursi ir nevis vienkārša prece, kas tiek pārdota normālu tirdzniecības attiecību ietvarā, bet instruments Kremļa ģeopolitisko un imperiālistisko interešu sasniegšanai. ES ir pieņēmusi stratēģisku kursu, kas paredz atteikšanos no Krievijas fosilajiem kurināmajiem. Savstarpējā atkarība starp ES dalībvalstīm un Krieviju enerģētikas sfērā viennozīmīgi radīs grūtības abām pusēm šo attiecību pārtraukšanas procesā. Pārmaiņas un pielāgošanās jaunai situācijai reti mēdz būt viegla.

Tomēr, ja apskata šo situāciju kā nulles summas spēli, var secināt, ka ilgtermiņā Krievijas izmaksas būs lielākas. Kremļa diktatora politika primāri ir katastrofāla pašai Krievijai, un naftas un gāzes industrijas arī draud kļūt par šīs politikas upuriem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 134
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 100
Lasīt citas ziņas
Vai starptautiskajā automašīnu nomas tirgū viss jau sen ir sadalīts? Latvijas uzņēmēju stāsts
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi 134
Anda Līce: Kāpēc politiķi ir tik kāri uz aplamām un nebeidzamām reformām? 33
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina saņems 120 līdz 140 smagos Rietumu tankus. Ukrainas ārlietu ministrs to sauc par “pirmo ieguldījuma vilni”
Dinastija rokasbumbā – no kuras valsts tā ir?
23:14
Gints Narogs: Vidējais pirksts Parīzei
22:39
Madona – ziemas orientēšanās centrs
22:21
Advokāta Bunkus slepkavības lieta: Apsūdzēto uzņēmēju Uļmanu patur apcietinājumā 11
Olafs Zvejnieks: Nabadzības mazināšanai varmācība nav vajadzīga
No amata atsaukts “RNP” valdes priekšsēdētājs Neimanis izvirzīto mērķu nesasniegšanas dēļ 9
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 16
Ārzemnieks Vecrīgas veikalā nozog tūkstošiem eiro vērtu pulksteni, policija veic kratīšanu viesnīcā
“Jums es esmu nelietis.” Bijušais “Vagner” komandieris atvainojas Norvēģijā dzīvojošiem ukraiņiem 13
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā 5
FOTO. 3 miljoni ASV dolāru – šādu summu princis Harijs un Megana Mārkla esot iztērējuši par Covid-19 vakcīnām
Premjers Kariņš: Korupcija ir sērga, kas mantota no okupācijas laikiem
Visu dienu tev būs liela steiga! Horoskopi 1.februārim
Kas ir šī brīža spilgtākie Latvijas politikas nesēji?
VIDEO. Ukraiņi notur piemiņas dievkalpojumu nogalinātajiem ārzemju brīvprātīgajiem palīgiem
Vai korupcijas skandāla dēļ Ukraina saņems solīto bruņojumu pilnā apmērā?
Valdība pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam 1
Februāra pirmajā dienā Latvijā snigs un līs
Tuvojas pavasaris – kā plānot dārza darbus?
Asiņainā šaudīšanās Rembatē – kas īsti notika, lai inteliģents cilvēks ķertos pie pistoles?
Lietuvas prezidents: Šajā izšķirīgajā kara posmā bruņojuma piegādēs Ukrainai jāpārkāpj “sarkanās līnijas” 4
VDD sācis kriminālprocesu par Saeimas deputātes Grevcovas izteikumiem Okupācijas muzejā 69
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Aizturēts Daugavpils Universitātes rektores vietnieks – kas īsti notika?
Meņģelsone: Katra ģimene saprot, ko nozīmē, ka Latvijā vīrieši dzīvo vidēji 20 gadu mazāk nekā citviet 1
Nacionālo interešu klubs: Advokāti, investori un uzņēmēji satraukti par pašreizējo pieeju procesā par noziedzīgi iegūtu mantu 5
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28